Vārds “filosofija” ir sengrieķu izcelsmes un tulkojumā nozīmē gudrības mīlestību. Filosofija veidojas kā ceļš uz gudrību. Vienu no tās pamatprincipiem izteicis Sokrāts: “Es zinu, ka neko nezinu.” Tas ir pamats, lai domāšanā virzītos uz priekšu un nepaliktu apšaubāmu atziņu gūstā. Filosofijas apguve prasa dziļi personisku skatījumu. Filosofiju nevar iemācīties kā citus mācību priekšmetus. Iemācītas atbildes nekad nebūs patiesas. Katram pašam jādomā un jāvēlas to darīt. Katram jāmeklē filosofiskās atbildes, nevis jāatkārto tas, ko saka citi. Kā raksta gruzīnu filosofs Merabs Mamardašvili: “Filosofija nevienam un nekam nekalpo, nepakalpo, tā neder, lai izskaidrotos, ar to var vienīgi dzīvot, mēģinot filosofijas terminos un jēdzienos apvienot kādus savus likteņa nogriežņus (citādi neaptveramus un nepārskatāmus). Riskējot nezināmā un jaunā, iespējamā priekšā un ciešā vienībā ar pēdējo.…
