Mazo grupu psiholoģijas pamatprincipi

Mazās grupas ir tradicionāls sociālās psiholoģijas pētīšanas objekts. Zinātnieki ir dažādi definējuši mazo grupu. Vācu sociālpsiholoģe Š. Bīlere nosauc sešus parametrus, kas raksturo mazās grupas:
1.Visu grupas locekļu vidū pastāv savstarpējas attiecības un savstarpēja ietekme.
2.Katrs no grupas locekļiem izpilda noteiktas lomas.
3.Grupā ir līderis, kas ietekmē pārējo grupas locekļu uzskatus un uzvedību.
4.Grupas locekļiem ir „mēs” izjūta, grupas vienotības izjūta.
5.Grupā pastāv saliedētība.
6.Grupai ir kopīgs mērķis, kas nosaka grupas darbību un struktūru. (Omārova S. 2003:115)
Pastāv arī dažādi viedokļi, cik cilvēku ietilpst mazajās grupās skaits sākas no 2-3 cilvēkiem, populārs viedoklis, ka mazās grupās ir līdz desmit cilvēkiem, bet pastāv uzskats, ka mazo grupu terminu var attiecināt uz grupām, kuru sastāvā ir 30-45 cilvēki. (Omārova S. 2003:117)
Tā kā ir ļoti daudz atšķirīgu mazo grupu, tās strukturētība arī atšķirās no gandrīz nestrukturētām grupām, līdz augsti strukturētām. Varas struktūra raksturīga formālajām grupām, tā attaino vadības un padotības attiecības grupā. Formālas grupās ir redzama hierarhizācija. (Omārova S. 2003:123)
Mazo grupu rašanās un izveidošanās ir visai atšķirīga. Cēloņi mazo grupu izveidei parasti meklējami kādā plašākā sociālā sistēmā ārpus grupas robežām. Šī plašākā sociālā sistēma, kuras sastāvā ietilpst mazā grupa adresē, tai normatīvas, noteikumus, kuriem jāpakļaujas grupas locekļiem un grupas darbībai.…