1.Bedre
Bedre šajā lugā simbolizē Jāzepa augšāmcelšanos un tiekšanos uz augšu, uz kaut ko labāku.
Jāzeps: „Daudz tumšu bedru būs pa visu zemi,
Daudz dvašu aizžņaudzēju akmens spaiļu,
Un iekšā metīs tūkstots dzīvas miesas,
Un spailes cieti vērs, un miesas slāps,
Bet nenoslāps tik gars un mirdams nemirs.
Nāks saules sūtņi, spārnus klās zem kājām,
Un spēcīgs celšos es uz sauli augšā.”
Vienīgais tēls, kurš par bedri runā kā pozitīvu lietu ir Benjamiņš. Viņš vēl bija pārāk mazs, lai saprastu kādas ir sajūtas kādu zaudējot, kādas sāpes nākas piedzīvot.
Benjamiņš: „Klau, Jāzep, skaisti mirt tur Dotanā:
Tur redzējām mēs nāvi lielā bedrē.”
Šī vieta simbolizē arī pazemojumu, jo tieši brāļi bija tie, kuri apsmēja un pazemojoši izturējās pret Jāzepu.…
