Bet, kā jau to varēja saprast, visvairāk cieta kollijs. Tas vairs nespēja cīnīties, jo bija iztērējis visus savus spēkus, un tagad jau varēja manīt, lai cik skumji tas arī nebūtu, ka tas vairs neizturēs un būs jāmirst.
Kollija acis jau vērās ciet, kad tas izdzirdēja sava siamnieka balsi. Suns nevarēja saprast vai viņš to sapņo, vai arī tā ir realitāte. Vienīgais, ko viņš dzirdēja pirms noģībšanas, par laimi tikai pirms noģībšanas, bija pāris šāvieni un vilku kaucieni, un kollijs nodomāja: „Uzticība atmaksājas ar uzticību.”
…
