-
Klīniska intervija. Psihosomatika
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Psihosomatiskā pieeja | 5 |
a. | Bērna personības attīstības aspekti | 6 |
b. | Franc Alexander | 8 |
2. | Kuņģa – zarnu trakta traucējumi | 11 |
3. | Klīniskā intervija | 12 |
Secinājums | 16 | |
Izmantotā literatūra | 17 |
Klīniska intervija (Clinical interview), dziļas intervijas veids, kas domāts lai noskaidrotu uzvedības iemeslus, attieksmi un motivāciju, kas bieži vien rodas no intervējamā biogrāfijas.
Klīniskā intervija – tas ir veids kā iegūt informāciju par individuāli – psiholoģiskām personības īpašībām, psiholoģiskiem fenomeniem un psiho patoloģiskiem simptomiem un sindromiem, pacienta iekšējās slimības ainu un klienta problēmas struktūru, kā arī psiholoģisko ietekmi uz cilvēku, kas tiek iegūts uz psihologa un klienta personīgā kontakta pamatnes.
Uzskats, ka ķermeņa veselību nevar atdalīt no dvēseles stāvokļa, ir ļoti sens – psihosomatiskas problēma ir tikpat sena kā medicīna kopumā.
Trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras ārsts Erasistratos no Aleksandrijas skolas tika uzaicināts pie Sīrijas karaļa, lai izmeklētu viņa dēlu, kas skaitījās bezcerīgi slims. Ārsts ieradās pie slimnieka, un izmeklēšanas laikā, kamēr viņš skaitīja pacienta pulsu, istabā ienāca skaistā Stratonike – Sīrijas karaļa otrā sieva. Pamatojoties uz izteikto psihosomatisko reakciju, proti, pulsa pārmaiņām, Erasistratos tūlīt apjauta, ka slimību izraisījusi jaunā cilvēka bezcerīgā mīlestība pret tēva jauno sievu.
Mūsdienās, kad medicīnas zinātne ir augstā attīstības līmenī, tiek pievērsta liela uzmanība slimību rašanās emocionālajiem faktoriem, jo ārstu pieredzē ir bijis daudz gadījumu, kad cilvēka slimībai nevar atrast fizioloģisku cēloni, gadījumi, kad cilvēks izārstējas no šķietami neārstējamas slimības. …
Psihosomatiska ir mācība par psihisko un somatisko (ķermenisko) procesu saistību organismā. Mūsdienu psihosomatiskas teorija attīstījusies, balstoties uz dažādām, atšķirīgām, tajā pašā laikā citai citu papildinošām koncepcijām Psihosomatiskā pieeja pacientam balstās uz līdzsvara principu, uz koncepciju par ķermenī un psihē noritošo procesu vienlaicīgumu un vienādo nozīmi (G.Ancāne). Vēl psihosomatisku skaidro kā klīnikas nozari, kas pēta slimības, kuru cēlonis ir psiholoģiska rakstura. Pētījumi rāda, ka emocijām, kuras izraisa ēšanas un kuņģa – zarnu trakta traucējumus, pamatā ir zemapziņā izstumta pastiprināta (nepiepildīta) vēlme pēc drošības, samīļošanas un aizsardzības. Dabiskā veidā pieaudzis cilvēks šīs vajadzības apmierina, uzņemoties atbildību par lietām un darbiem, kurus dzīve prasa uzņemties
