-
Kognitīvie procesi un domāšanas operācijas matemātikas mācību jomai
Matemātiskie objekti, kurus apzīmē matemātiskie jēdzieni, realitāte neeksistē. To izpratne saistīta ar svarīgu domāšanas operāciju – abstrahēšana. Abstrahējoties no reālām objektu īpašībām, veidojas priekštats par matemātiskiem jēdzieniem: “skaitlis”, “lielums”, “ģeometriskā figūra” utt. Matemātisko jēdzienu veidošanās bērniem sākas ar objektu pazīmju, īpašību un attieksmju izzināšanu, noskaidrojot līdzīgo un atšķirīgo. Sākumā bērni rotaļājas ar dažādiem objektiem, tad sāk pievērst uzmanību pazīmēm, kas raksturo šo dažādību. Sākas objektu grupēšana, klasificēšana pēc dažādam pazīmēm. Bērni gūst priekštatu par lielumu kā vispārīgu īpašību, ko var mērīt (garums, masa, tilpums, laiks u.c.).
Pieaugušo vadībā bērni mācās saskatīt attieksmes starp objektiem “lielāks”, “mazāks”, “vienāds”, iepazīstas ar simbolu valodu un matemātiskiem jēdzieniem “izteiksme”, “vienādība”, “saskaitīšana” utt. Analizējot priekšmetu, dažādu objektu formu, bērniem veidojas priekštats par ģeometriskām figūrām “riņķis”, “trijstūris”, “kvadrāts” u.c. Tādejādi praktiskā darbībā ar priekšmetiskām kopām bērni mācās salīdzināt, analizēt, vispārināt, secināt, vērtēt, t.i., apgūst prasmi domāt, veido savu vērtību izpratni.
…
Bērna attīstībā pirmsskolas vecums ir nozīmīgākais posms, kad tiek ielikti pamati visai turpmākajai dzīvei gan harmoniskas personības attīstības skatījumā, gan arī visās kognitīvās attīstības jomās. Valodas attīstībā ļoti nozīmīga ir dzirdes maņa. To lieliski attīsta ritmiskās spēles, dziedāšana noteiktā ritmā. Tāpēc pirmsskolas pedagoģiskajā procesā ļoti ieteicamas ir dažāda veida pirkstiņrotaļas, muzikālas rotaļas, sasveicināšanās rituāli un citas ikdienas darbības, ko pavada ritmiska runa vai dziesma. Tas veicina arī fonemātiskās uztveres attīstīšanu. Liela loma uztveres attīstībā ir runai – bērns redz priekšmetu, nosauc to, sāk uzskaitīt atsevišķas priekšmeta īpašības. Tādā veidā ar runas palīdzību bērns labāk uztver priekšmetu īpašības un iegaumē tās. Nosaucot priekšmetus, bērns savā apziņā atdala tos vienu no otra un nosaka, kādas sakarības pastāv to starpā (mazāks – lielāks; vairāk – mazāk).