| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Oglekļa vispārīgs raksturojums | 3 |
| 2. | Ogļskābe | 4 |
| 3. | Oglekļa atrašanās dabā | 5 |
| 3.1. | Kaļķakmens | 5 |
| 3.2. | Krīts | 6 |
| 4. | Oglekļa alotropiskie veidi | 7 |
| 4.1. | Grafīts | 7 |
| 4.2. | Amorfais ogleklis | 8 |
| 4.3. | Dimants | 8 |
| 4.4. | Karbīns | 9 |
| 4.5. | Acetilēns | 10 |
| 5. | Ķīmiskās īpašības | 11 |
| 6. | Oglekļa savienojumi | 12 |
| 6.1. | Oglekļa(II) | 12 |
| 6.2. | Oglekļa(IV) | 13 |
| 7. | Izmantotā literatūra | 15 |
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6. Ogleklis ietilpst visu organisko vielu sastāvā. Ogleklim ir divas stabilas alotropiskās formas: grafīts un dimants. Dimants ir viena no viscietākajām pazīstamajām vielām. Grafīts ir viens no mīkstākajiem minerāliem, un to lieto kā dažu smērvielu sastāvdaļu. Ogleklis ir viena no grūtāk kūstošajām vielām (grafīta formā), gaisā grafītu var karsēt līdz ~900oC, bet skābekli nesaturošā atmosfērā grafīta bāzētos ugunsturīgos materiālus var lietot līdz ~3000oC. Savienojumos ogleklis parasti ir ar vērtību -4 (metāns), +2 (oglekļa monoksīds) un +4 (oglekļa dioksīds, karbonāti).
Ogļskābe
Ogļskābe (H2CO3) ir vāja skābe, kas veidojas, ūdenī izšķīstot oglekļa dioksīdam CO2. Praktiski tā pastāv tikai paaugstinātā spiedienā (gāzētie dzērieni). Ogļskābes sāļi (karbonāti) ir nozīmīga nogulumiežu sastāvdaļa. Ogļskābe, tāpat kā tās sāļi, tiek uzskatīta par neorganisku vielu. Bez ogļskābes anhidrīda CO2, samērā nozīmīgs savienojums ir arī ogļskābes hloranhidrīds COCl2 (fosgēns), kuru lieto kā polikarbonātu plastmasu izejvielu (plastmasa, no kuras izgatavo kompaktdiskus). Fosgēns ir arī indīga kaujas viela.…
Izstrādāts referāts par Oglekli (C), ar atēliem, tabulām, literatūras sarakstu.
