-
Kultūra 18.gadsimtā
Apgaismības avoti
Eksaktās zinātnes tika atbrīvotas no tradīciju nastas, racionālisms, vēršanas pret sholastisko domāšanu, reliģijas pakļaušana asai kritikai, atsacīšanās no autoritātēm.
Apgaismība
Par apgaismību mēdz dēvēt Apgaismības laikmetu - filozofiskās domas attīstības posmu Eiropā, kas radās 18.gs. un, kam bija raksturīga ticība cilvēka prāta varenībai un, kas ietekmēja politiskās, reliģiskās un pedagoģiskās idejas.
Apgaismība ir cīņa pret aizspriedumiem un tumsonību cilvēka gara dzīvē, tā ir cīņa par labāku sabiedrisko iekārtu, tikumiem, politiku un sadzīvi. Apgaismības pamatā ir ideālistisks uzskats par apziņas un prāta noteicošo lomu cilvēka dzīvē.
Plašākā nozīmē apgaismību saprot kā laikmetu, kas sekoja viduslaikiem, šaurākā nozīme ar filozofiskās domas attīstību Francijā, Vācija 18.gs.
Tā ir eiropeiskās kultūras un vēstures patiesi modernā perioda sākums un pamats.…
1.Apgaismības avoti Apgaismība ir humānistiskās domas otrā renesanse, kas izriet no itāļu un ziemeļu atdzimšanas, Dekarta racionālisma, Loka politiskās filozofijas. Domātāji sāka atbrīvot eksaktās zinātnes no tradīciju nastas (vispirms no antīko domātāju autoritātes), balstījās uz patstāvību domāšanā. 2.Apgaismība 3.Apgaismības īpatnības Vācijā 4.I.Kants par apgaismību: I. Kants 18. gs. beigās apgaismību nosauc par cilvēces nepilngadības pārvarēšanu. 5.Zinātniskie atklājumi 6.Uzskati par valsti: 6.1.Tomass Hobss: 6.2.Džons Loks: 7.Filozofija: 7.1.Voltērs 7.2.Monteskjē 7.3.Ruso 8.Politiskās reformas 9.Apgaismības ideju izplatīšanās: • Enciklopēdija • Sieviešu iesaistīšanās • Revolūcija Amerikā • Izglītība 10.Apgaismība Latvijā: • Johans Georgs Eizens • Vecais Stenders • Garlībs Merķelis • Hernhūtisms 11.Literatūra Apgaismībā: • Daniels Defo • Džonatans Svifts • Antuāns Fransuā Prevo • Pjērs Bomaršē • Johans Volfgangs Gēte: 12.Māksla: 12.1.arhitektūra 12.2.glezniecība
