Автор:
Оценка:
Опубликованно: 28.08.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 2 единиц
Ссылки: Использованы
  • Конспект 'Politiskie režīmi un valsts iekārtas formas', 1.
  • Конспект 'Politiskie režīmi un valsts iekārtas formas', 2.
  • Конспект 'Politiskie režīmi un valsts iekārtas formas', 3.
  • Конспект 'Politiskie režīmi un valsts iekārtas formas', 4.
  • Конспект 'Politiskie režīmi un valsts iekārtas formas', 5.
Фрагмент работы

Politiskās norises kādā noteiktā valstī ir iespējams skaidrot un izprast, balstoties uz teorētiskām konstrukcijām jeb valdošo politisko režīmu. Politiskais režīms ir veids, kā tiek pārvaldīta sabiedrība, tas ir instruments, kas skaidro politiskās norises.
„4.gs.p.m.ē tika izveidota politisko režīmu klasifikācija, kam ir ļoti liela nozīme vēl mūsdienās. Šo politisko režīmu tipoloģiju izveidoja Aristotelis, pamatojoties uz 158 grieķu pilsētvalstu analizēšanu. Aristotelis deklamēja, ka pārvaldīšanu var iedalīt, balstoties uz diviem jautājumiem: „kurš valda?” un „kurš gūst labumu no valdīšanas?”. Viņš ticēja, ka pārvaldīšana var būt viena indivīda rokās, mazas grupas rokās vai daudzu rokās. Katrā no šiem gadījumiem pārvaldīšana var būt vai nu ar savtīgiem nolūkiem, vai nu visas sabiedrības interesēs. Aristotelis iedalīja sešus pārvaldīšanas veidus”[1;25]: tirānija, monarhija, oligarhija, aristokrātija, demokrātija un polisa. Tirānijā un monarhijā ir vienpersoniska pārvaldes sistēma, oligarhijā un aristokrātijā valda daži, bet demokrātijā un polisā valda daudzi. Tirānijā, oligarhijā un demokrātijā labumu gūst pārvaldītāji, Monarhijā, aristokrātijā un polisā pārvalde ir orientēta tā, lai labumu gūtu visi sabiedrības locekļi.

Коментарий автора
Atlants