| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | MUITAS KONTROLE UN TĀS FORMAS | 4 |
| 2. | PREČU MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANA | 9 |
| 2.1. | Muitas vērtība | 9 |
| 2.2. | Darījuma vērtības metode | 11 |
| 2.3. | Atlaižu piemērošana nosakot preču muitas vērtību | 16 |
| 2.4. | Īpašo gadījumu vērtēšanas metode | 18 |
| 3. | MUITAS IESTĀŽU ADMINISTRATĪVO LĒMUMU PIEMĒROŠANAS PRAKSE | 20 |
| 3.1. | Problēmas Eiropas Savienības muitas tiesību aktu piemērošanā Latvijā | 20 |
| 3.2. | Problēmas Latvijas Republikas muitas tiesību aktu piemērošanā | 22 |
| KOPSAVILKUMS | 27 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 28 |
KOPSAVILKUMS
Muitas jautājumi pēc LR pievienošanās ES attiecās uz Kopienas iestāžu ekskluzīvo kompetenci, un tos galvenokārt regulē ar ES muitas tiesību aktiem – regulām, kuras LR ir tieši piemērojamas. Atsevišķus muitas jautājumus, kurus nenosaka ES muitas tiesību akti, regulē LR nacionālie muitas normatīvie akti, LR ML, MK noteikumi, u.c.
Kopš 2004. gada 1.maija ir atcelta pastāvīga muitas kontrole uz ES iekšējām robežām , bet joprojām tā tiek nodrošināta uz ES ārējās robežas (robeža ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis). Muitas kontrole ir viens no muitas galvenajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību tā īsteno savas funkcijas un uzdevumus.
Ieviešot un piemērojot ES muitas tiesību aktu normas Latvijā, tās bieži dublē ES regulu normas, kuras saskaņā ar KEKDL ir tieši piemērojamas, kā arī paplašina to piemērošanu, nosakot tikai Latvijai raksturīgas papildus prasības muitas jomā.
LAPK iekļautā juridisko personu atbildība nav izstrādāta atbilstoši administratīvajā procesā noteiktajai pārkāpumu izvērtēšanas un vainīgās personas vainas pakāpes noteikšanai. Tas atļauj uzlikt sodu par vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu muitas jomā, pēc amatpersonas izvēles, fiziskai vai juridiskai personai, piemērojot atšķirīgus naudas soda apmērus. Ar muitas jomu saistīto LAPK panti, kuri apraksta administratīvo pārkāpuma raksturu, dispozīcijas ir nekonkrētas, tās dublējas un pieļauj iespēju amatpersonām, izvērtējot pārkāpuma raksturu un uzliekot sodu, neviennozīmīgi interpretēt šos pārkāpumus.
Muitas vērtības principu attīstība ir iedalāma divos posmos, proti, - pirmajā posmā valstis noteica vērtības definīciju, kura paredzēja izmantot arī preču minimālās vērtības, savukārt otrajā attīstības posmā valstis paļāvās uz uzņēmēja deklarēto faktiski maksājamo vai samaksāto cenu, kas kalpoja par pamatu preču muitas vērtībai.
Latvijas muitas tiesības, kas attiecās uz muitas vērtību, attīstījās līdzīgi – sākotnēji tika izmantoti katalogi muitas vērtības noteikšanai, tomēr jau no 1997.gada tika pāriets uz pasaulē atzītu vērtības noteikšanas sistēmu.
…
IEVADS 1. MUITAS KONTROLE UN TĀS FORMAS 2.PREČU MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANA 2.1. Muitas vērtība 2.2. Darījuma vērtības metode 2.3. Atlaižu piemērošana nosakot preču muitas vērtību 2.4. Īpašo gadījumu vērtēšanas metode 3. MUITAS IESTĀŽU ADMINISTRATĪVO LĒMUMU PIEMĒROŠANAS PRAKSE 3.1. Problēmas Eiropas Savienības muitas tiesību aktu piemērošanā Latvijā 3.2. Problēmas Latvijas Republikas muitas tiesību aktu piemērošanā KOPSAVILKUMS IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS
