| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Kopīpašuma vispārīgs raksturojums | 4 |
| 2. | Kopīpašuma ašanās pamats | 5 |
| 3. | Kopīpašnieku daļa kopīpašumā | 6 |
| 4. | Kopīpašnieku tiesības un saistības | 7 |
| 5. | Uz kopīpašumu gulošās nastas, apgrūtinājumi, uzturēšanas izdevumi | 8 |
| 6. | Kopīpašuma dalīta lietošana | 9 |
| 7. | Kopīpašuma izbeigšana | 10 |
| 8. | Kopīpašuma dalīšanas veidi | 10 |
| 9. | Kopīpašuma reālās adalīšanas pamatprincipi | 11 |
| 10. | Citi kopīpašuma izbeigšanas veidi | 12 |
| 11. | Kopīpašuma daļas atsavināšan | 13 |
| Nobeigums | 16 | |
| Izmantotā literatūra | 17 |
Prof. V. Sinaiskis kopīpašumu apzīmē kā īpašumu sabiedriskā nozīmē. Tas ir precīzs apzīmējums, tā kā esam jau noskaidrojuši, ka kopīpašumu var vispārināti attiecināt arī uz publiskiem īpašumiem.
Ja vispirms aplūko paša īpašuma būtību, tad konstatējam,ka īpašums ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, t.i. tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārta atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību, bet kopīpašums attiecīgi ir šī īpašuma aprobežojums, kā to nosaka Civillikuma 1067. pants. Tas būtu skatāms kā īpašnieka aprobežojums, kā to norāda arī prof. V.Sinaiskiss, ka kopīpašums pieskaitāms īpašumam sabiedriskā nozīmē. Reālā dzīvē jau tik tiešām aprobežots netiek pats īpašums, bet gan paša privātā īpašnieka tiesības, brīvi rīkoties ar īpašumu, jo kopīpašums uzliek par pienākumu katram tā īpašniekam rēķināties ar katru citu šī īpašuma īpašnieku.…
Kopīpašuma problemātika
