Secinājumi
Nabadzība ir sastopama visās pasaules valstīs, tomēr ļoti atšķirīgas ir nabadzības izpausmes dažādās valstīs. Saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto, par nabadzīgām tiek uzskatītas personas, ja to ienākumi un resursi (ekonomiskie, sociālie un kultūras) ir tik ierobežoti, ka viņu dzīves līmenis ir zemāks par sabiedrībā pieņemto un tiem tiek liegtas vai ir ierobežotas pamattiesības. Tādējādi nabadzība galvenokārt ietver materiālo resursu trūkumu, kā rezultātā cilvēks nevar nodrošināt dzīvei nepieciešamās pamatvajadzības (pārtika, mājoklis, veselība, izglītība, kultūra u.c.).
Nabadzību var iedalīt divos veidos absolūtā un relatīvā nabadzībā. Absolūtā nabadzība ir tad, kad cilvēkam trūkst minimālo resursu pamatvajadzību apmierināšanai. Relatīvā nabadzība ir tad, kad cilvēka ienākumi un resursi ir tik nepietiekami, ka tiek liegts dzīves līmenis, kāds ir pieņemts sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo.
Pēc autora domām referāta mērķis ir pilnībā sasniegts, referātā tika apskatīts, kas ir nabadzība, kas ir relatīvā un absolūtā nabadzība, kā arī tika iegūts neliels priekšstats par Lakēnas indikatoriem.
…
