Stereotipi ir vieni no komunikācijas zinātnes jēdzieniem, par kuriem gandrīz katram ir kāds viedoklis. Ironiskā kārtā arī viedoklis par stereotipiem un to lomu pats par sevi var kļūt par stereotipu. Šajā darbā mans mērķis ir izklāstīt stereotipu nozīmi interpersonālajā komunikācijā, kā arī to, kādu iespaidu tie atstāj uz attiecībām, kas veidojas starp dažādām cilvēku grupām.
Stereotipi ir kognitīvas shēmas, kas veido vispārinātu priekšstatu par kāda cilvēka, cilvēku grupas vai parādības veidu. Šajā gadījumā mani interesē stereotipu veidošanās tieši attiecībā uz cilvēku grupām, kuras ir iespējams iedalīt pēc kāda noteikta principa, piemēram, rases, reliģiskās piederības, valodas lietojuma u.c. Jāatzīmē, ka tieši interpersonālie komunikācijas aspekti šajā laukā ir visaktuālākie, arī paplašinot (vai tieši pretēji – sašaurinot) aprakstāmo parādību līdz starpgrupu mijiedarbībai. Stereotipi kā sava veida informācijas apkopojumi veido mūsu uzskatus ne tikai par konkrētiem indivīdiem, bet arī par veselām etniskām grupām. Jāuzsver, ka tieši interpersonālajā komunikācijā veidojas liela daļa mūsu stereotipu, personiski sastopoties ar citu grupu pārstāvjiem, kas arī veido mūsu uzskatu kopumu.
„Jebkurā saskarsmē starp indivīdiem savu lomu spēlē gan interpersonālie, gan starpgrupu faktori. Interpersonālie faktori vai dominēt noteiktās situācijās [..], taču šeit joprojām ir spēkā starpgrupu faktori. Tādā pašā veidā arī pastāv situācijas, kurās dominē starpgrupu faktori [..], tomēr arī interpersonālajiem faktoriem ir sava ietekme.”1…
