F. Brīvzemnieka māte Jūlija bija vāciete (Skrundas podnieka Hāka meita; Hāku dzimta senāk bija ieceļojusi Kurzemē no Saksijas; tēva otrā sieva Anna arī bija vāciete, Aizputes kurpnieka Šmita meita). Māte mazo Frici mājās centās audzināt vāciskā gaisotnē, taču zēns bija vairāk pieķēries vecmāmiņai Līzei (tēvatēva sievai), kas bija lieliska klasisko tautas dziesmu zinātāja, veikla un nenogurdināma pasaku stāstītāja, arī izslavēta vārdotāja, dziedniece, īsta tautas zintniece.
Brīvzemnieka māte nomira ar holeru, kad Fricim bija tikai 7 gadi. Turpmāk zēna galvenā aprūpētāja un audzinātāja bija mīļā vecmāmiņa Līze. Zēns vecmāmiņu visu mūžu pieminēja kā savas bērnības gaišāko un labestīgāko cilvēku. F. Brīvzemnieka tēvs gan savu trejādo amatu, gan vācu tautības sievu dēļ galu galā kļuva par pusvācie-ti. Šo necildeno faktu savā autobiogrāfijā atzīmējis arī F. Brīvzemnieks. Arī viņam pašam pirmā sieva nav bijusi latviete, bet krieviete Marija Kunkina, lai gan krietni pirms tam F. Brīvzemnieks bija sadraudzējies ar K. Valdemāra māsu, arī Mariju, kas dažādu dzīves sarežģījumu dēļ tomēr apprecējās ar citu. F. Brīvzemnieks ar sievu 1887. gada pavasarī pārcēlās no Maskavas uz dzīvi Latvijā.
…
