Latvijas un Vācijas makroekonomisko rādītāju salīdzinošā analīze

SECINĀJUMI
Latvijas IKP līdz 2008.gadam tika novērota strauja izaugsme, taču 2009. gadā bija straujš kritums. Sākot ar 2010.gadu, sākās ekonomikas atveseļošanas, tomēr 2008.gada IKP apjoms joprojām nav sasniegts. Arī Vācijā 2009.gadā notika IKP kritums. Tomēr 2010.gadā Vācija ātri atkopās un tās IKP atkal pieauga un 2011.gadā pārsniedza pirmskrīzes rādītājus.
Abu valstu IKP lielāko daļu veido pakalpojumi, tomēr Vācijā arī rūpniecība dod ap 26%, tikmēr Latvijā rūpniecība dod tikai 19% no IKP.
Latvijā bezdarba līmenis ir augstāks nekā Vācijā, it īpaši 2009. un 2010.gadā, kad krīzes ietekmē sasniedza pat 19,8%, jo daudzi darbinieki, kuru darbs bija saistīts ar nekustamo īpašumu un būvniecību, palika bez darba.
Abām valstīm ir budžeta deficīts, kaut arī Vācijai raksturīgs augsts dzīves līmenis.
Neskatoties uz Vācijas izaugsmes tempu 2010.un2011.gadā, 2012.gadā tika paredzēta Vācijas IKP 3 % izaugsme, tomēr izaugsmes temps ir ļoti samazinājies un ir krietni zem prognozētajiem 3%. Destatis informācija liecina, ka, ja 2012.gada pirmajā pusē Vācijas iekšzemes kopprodukts vēl pieauga par 0,5%, tad gada trešajā ceturksnī pieaugums bija vairs 0,3% apmērā, bet ceturtajā nokritās līdz 0,2%. Jau oktobrī valdība savas prognozes par nākamā gada izaugsmes tempu samazināja līdz vienam procentam, lai gan iepriekš lēsa, ka tas varētu sasniegt 1,6%. Tomēr neskatoties uz izaugsmes zemo izaugsmes tempu, bezdarba līmenis valstī paliek zems.
Eirozonas ekonomika kopumā jau ir ieslīgusi recesijā – kritums tika reģistrēts gan pagājuša gada trešajā, gan ceturtajā ceturksnī. 2012.gadā kopumā saskaņā ar Destatis informāciju Vācijas ārējā tirdzniecība bijusi spēcīga. Eksports salīdzinājumā ar 2011.gadu audzis par 4,1%. Savukārt imports kāpis par 2,3%. Pozitīva tirdzniecības bilance atkal bijis ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks Vācijā.

PRIEKŠLIKUMI TURPMĀKAJIEM IZPĒTES VIRZIENIEM
Nepieciešams turpināt veikt pētījumus, jo situācija valstu ekonomikā nepārtraukti mainās, tāpēc rodas jaunas ekonomiskās, sociālās, starpvalstu ekonomisko attiecību problēmas. Pašlaik eirozonas ekonomika ir ieslīgusi recesijā, tāpēc turpmākie pētījumi var būt par iemesliem, kas izraisīja jaunu krīzi. Ir svarīgi pētīt makroekonomisko rādītāju attīstības dinamiku un iespējamo ietekmi uz pārējām Eiropas Savienības valstīm.
…