Politiskie režīmi

Pēckara vēsturē pāreja no autoritāra vai totalitāra režīma uz demokrātiju nebūt nav tik unikāla parādība. Vēsturiskā secībā, piemēram, vispirms var minēt Rietumvāciju un Itāliju, tad Spāniju, Grieķiju un Portugāli, kā arī vairākakas Latīņamerikas zemes un, visbeidzot, pašreizējo pārejas t.s. postkomunistiskajās zemēs Viduseiropā un Austrumeiropā un visā bijušajā PSRS teritorijā. Demokrātiskās Latvijas atjaunošana nav izņēmums. Pāreja no totalitārisma vai autoritāra režīma un demokrātisku režīmu pat optimālā gadījumā nenotek momentāli. Turklāt aizsākušās demokrātiskās tendences var arī nenovest pie demokrātiska režīma iedibināšanas. No sākumā politiskajā praksē iedibinās liberālā demokrātija, tad atjaunojas autoritārs režīms, bet jau kādā citā formā. Nepārtraukti mijas dažādas valdības, no kurām neviena nevar nodrošināt jaunu galveno spēles noteikumu iedibināšanu, jo nespēj panākt, ka politiskie aktieri par tiem vienotos un tos ievērotu.. Visbeidzot izraisās asas sociālās koalīzijas. Demokratizācija – ir visu to procedurālo noteikumu iedibināšana politiskajā praksē. Sabiedrības vairākumam pamatvilcienos ir jāvienojas par kādu šo noteikumu ansambli, kurš ir jāfiksē konstitucionālajos un citos likumdošanas aktos. Jau demokratizācijas posmā izpaudās politisko aktieru interešu savstarpējais atkarīgums, par ko, piemēram, liecināja sarežģītais un ilgstošais starptautiskiem standartiem atbilstoša Pilsonības likuma pieņemšanas process, kura gaitā tika atrisināts viens no demokrātijas pamatjautājumiem: kas ir pilsoņu kopums Latvijā?
Latvijā pastāvēja visi politiskie režīmi. 1918. gada 18.novembrī Latvijā izveidojās demokrātija (Latvijas proklamēšanas diena). (K. Ulmaņa autoritāro režīmu sk. augstāk). Pēc Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas Latvija nokļuva PSRS sastāvā, un tajā izveidojās totalitārais režīms. Izmantojot ārējos līdzekļus, totalitārisms atklāja veidu, kā valdīt pār ļaudīm un tos iebiedēt iekšēji. 80.gados PSRS sākas izmaiņas – M. Gorbačovs sāk “pārbūves” un “glasnostj” politiku – atļauj dibināt sabiedriskas organizācijas, brīvi izteikt uzskatus, arī kritiku. Tas bija ilga ceļa uz Latvijas neatkarību sākums. Vēlāk tiek organizēta organizācija “Helsinki‘86”, kas pieprasa veikt reformas un ievērot pilsoņu tiesības un brīvības. Pēc tam tiek nodibināta Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Tautas fronte, notiek akcija “Baltijas ceļš”. Visas šīs organizācijas veicināja LR neatkarības atgūšanu. 1991.gada 21.augustā tika atjaunota LR neatkarība, tika atjaunota valsts pārvalde, tika izvesta Krievijas armija, slēgti robežlīgumi ar kaimiņvalstīm, atjaunota daudzpartiju sistēma, notika nepilsoņu naturalizācijas process. Ekonomikā notika pāreja uz jaukto ekonomiku.
…