-
Fotogrāfijas un fotokameras vēsture
Презентация19 Компьютеры, программирование, электроника, Физика, Искусство
20.gs.
Par mākslas foto var sākt runāt tikai ar gadsimta miju, kad fotogrāfu rindās ienāk Mārtiņš Buclers, Artūrs Dulbe, Jānis Rieksts, Jānis Sarkangalvis, u.c.
Fotogrāfija uzplauka visā Eiropā
Tautskolotāju Mārtiņu Bucleru var droši saukt par visu tuvāko četrdesmit gadu ievērojamo fotogrāfu skolotāju
Kopš tā laika fotogrāfija ir kā žanrs attīstījusies vienmērīgi un bez lielām pārmaiņām līdz pat deviņdesmito gadu beigām
Sākot ar sešdesmitajiem gadiem, aizvien biežāk parādījās privātās fotokameras līdz ar to sadzīves fotografēšana no “skatītāja no malas” pārgāja “dzīves notikumu dalībnieka” rokās
FOTOKAMERA
KAS IR
Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai
Fotoaparātā uzņemtie attēli tiek saglabāti fotofilmā vai elektroniskā veidā
PIRMIE FOTOAPARĀTI
SASTĀVS
Fotoaparāts sastāv:
Gaismas necaurlaidīga korpusa, kurā atrodas fotojūtīgais materiāls (fotofilma) vai gaismjūtīgais sensors un optiskā sistēma attēla veidošanai
Vairums fotoaparātu satur arī nepieciešamos mehānismus filmas transportēšanai, optiskās sistēmas parametru maiņai,
Slēdzi, kas atveras uz iepriekšnoteiktu laika intervālu, instrumentus attēla raksturlielumu mērīšanai u.c.
…
Attēla projicēšana obskura kamerā bija pazīstama jau kopš 15. gs. (Leonardo Da Vinči) 16.-18.gs. būvēja portatīvas obskura kameras, kurās izmantoja objektīvus, spoguļus, diafragmas. jau pirms fotogrāfijas atklāšanas eksistēja primitija fotoaparāti 19. gs. 20. gados ieguva "heliogrāfiskus" attēlus uz platēm, kuras bija pārklātas ar asfaltu, lavandas eļļu un gvajaksveķiem. Fotogrāfijas rašanos parasti saista ar 1839. gada 19. augustu Viljamss Fokss Talbots 1841. gadā patentēja atšķirīgu, praksē izmantojamu metodi attēla iegūšanai - kalotipiju (uz papīra, kas bija apstrādāts ar sudraba sāļu šķīdumu, izgatavoja negatīvu, no kura varēja iegūt neierobežotu skaitu kopiju) 1851. gadā izgudroja mitrās kolodija fotoplates jeb ambrotipus, ko gatavoja fotogrāfi paši neilgi pirms fotografēšanas 1871. gadā anglis Ričards Medokss ieteica izmantot sausās fotoplates ar želatīnā disperģētiem sudraba halogenīdiem 1873. gadā Hermans Fogels atklāja metodi, kā fotomateriālus padarīt gaismjutīgākus 1887.g. ieteica izmantot fotofilmu ar lokanu nitrocelulozes pamatni, bet dažus gadus vēlāk sāka mehanizēt fotomateriālu ražošanu.
