Vārds renesanse ar franču valodas starpniecību nāk no 15. gadsimta itāļu valodas, kurā (rinascita) nozīmē „atdzimšana” . Tā laika cilvēki ar šo vārdu saprata antīkās Grieķijas un Romas kultūras atdzīvināšanu, kas sākas 14. gadsimtā un turpinājās līdz 16. gadsimtam. Tikai 19. gadsimtā nostabilizējās tāda šī jēdziena izpratne, kas saistīta ar viduslaiku un jauno laiku mākslas garīgo kultūru.
1182. gadā Asīzes pilsētā dzimst cilvēks, kuru daudzi Jaunās pasaules pētnieki dēvē par renesanses pirmsākuma cilvēku – Francisks Asīzietis.
Asīzes Francisku neatzina uzreiz . Viņš mirst 1226. gadā nabadzībā un badā. Un tikai agrīnās renesanses humānisti dažus gadu desmitus vēlāk sāks atzīt viņa darbus.
Viduslaiku kultūra ir anonīma, bet himānisma laikmetu jāsāk iepazīt vispirms ar cilvēku. Viduslaiki iemācīja ierobežot sevi, ievērojot reliģiskos priekšstatus. Renesanse atklāja cilvēkam tiesības un laimi šajā pasaulē. Bet laime nozīmēja atklāt sevi, savas spējas, to, ko cilvēkam devusi daba.…
