Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.1
Par noziedzīga nodarījuma izdarītāju uzskatāma persona, kas noziedzīgo nodarījumu pati tieši izdarījusi vai tā izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības.
Noziedzīga nodarījuma izdarīšana vairumā gadījumu ir saistīta ar nodoma realizāciju. Līdztekus nodomam ir arī motīvs, kas ir tieši saistīts ar personas gribu, lai iestātos tieši tādas sekas. Krimināltiesībās, personas griba, kas saistīta ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tiek saukta par nodomu.
Nodoms, tas ir, tā esamība vai pretēji, situācija kad nav nodoma ļoti nozīmīgi raksturo noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Faktiski nodoms ir personas apziņas realizācija dzīvē. Vienlaicīgi nodoms ir tieši tā noziedzīga nodarījuma puse, pie kuras faktiski neviens no malas piekļūt nevar un reālo personas nodomu ir samērā grūti pierādīt.…
