Psihiskā traucējuma simulācija ir apzināta un liekuļota uzvedība, kas iekļauj sevī nepastāvošo psihisko traucējumu pazīmju esamību, lai izbēgtu no soda.
Simulācijas formas un paņēmieni.
Atkarībā no hronoloģiskā faktora iedala:
preventīvu vai iepriekšējo simulāciju - simulāciju pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas ar mērķi veidot iespaidu, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts psihiska traucējuma stāvoklī;
intrasimulāciju - simulāciju, kura tiek īstenota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi tā īsta motīva noslēpšanai;
postsimulāciju – simulāciju, kas tiek īstenota pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kā aizsardzības uzvedība ar mērķi izvairīties no atbildības.
Tiesu psihiatriskajā klīnikā visplašāk izplātīta ir tieši postsimulācija. Par visbiežāko simulācijas paņēmienu var nosaukt nepareizu un aplamu uzvedību un izteicienus. Dažreiz lai palielinātu psihiska traucējuma iespaidu simulējošie lieto medikamentus, kuri noved pie uzbudināta stāvokļa. Starp simulējošiem pārsvarā ir personas, kas izdarījuši noziedzīgus nodarījumus atkārtoti, jo ir informēti par tiesu psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšanu un veikšanas procesiem.…
