74. NVO un to veidi. Tiesiskais regulējums.
Definīcija - Legāli nodibināta fizisko vai juridisko personu organizācija, kas darbojas neatkarīgi no valsts valdības. Termins cēlies no ANO un tiek piemērots attiecībā uz organizācijām, kas nav daļa no kādām valstiskām struktūrām un nav tendētas uz peļņas gūšanu. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju un neformālo grupu kopumu, kas pastāv līdzās valsts un biznesa sektoriem, mēdz saukt par trešo jeb nevalstisko sektoru
Tiesiskais regulējums
Likums par biedrībām un nodibinājumiem
Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums
Sabiedriskā labuma organizāciju likums
Vispārējie normatīvie akti:
Latvijas Republikas Satversme (102.p.)
Likums „Par nodokļiem un nodevām”
Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
Civilprocesa likums
Valsts statistikas likums
Speciālie Ministru Kabineta noteikumi
Jāsniedz informācija UR un VID
Ja NVO ir Sabiedriskā labuma statuss,
tad Finanšu ministrijas Sabiedriskā Labuma reģistrā (SLOR)
Izšķir nosaukumus - sabiedriskās organizācijas un fondi
● Biedrība ir brīvprātīgu personu apvienība, kas darbojas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Organizacija kurā apvienojas personas uz biedrošanās principa pamata
● Nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai. Nodibinājumā nav biedru. Tam var būt viens vai vairāki dibinātāji, kuru dibinātāja statuss saglabājas uz mūžu
● Ne vienā gadījumā mērķim nav peļņas gūšanas rakstura
Pastāv:
● Publiskie fondi (katram fondam savs likums)
● Publiskais fonds juridiskā persona mantas kopumam ar sabiedriski noderīgu mērķi
● Privātie fondi (darbību reglamentē Biedrību un nodibinājumu likums)
● Dzīves laikā nodibinātie nodibinājumi / fondi
● Testamentārie nodibinājumi jeb nodibinājumi, kas ir izveidoti uz testamenta pamata
● Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO ir arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, kas veic sabiedriskā labuma darbību).
…
Atklātas atbildes uz vairāk nekā 60 jautājumiem konstitucionālās tiesībās.
