1. Ziemeļeiropa vikingu laikmetā un skandināvu ekspansija.
Vikingu laikmets tradicionāli tiek attiecināts uz 9.-11.gs., par tā sākumpunktu pieņemot vikingu uzbrukumu Lindisfarnes klosterim Anglijas ziemeļos 793.g., bet par noslēgumu minot 1066.g. anglosakšu uzvaru pār dāņiem, kas gan, tiesa, tā novājināja anglosakšu spēkus, ka tie nebija spējīgi nopietni pretoties vikingu pēcteču - normaņu - iebrukumam Anglijā dažus mēnešus vēlāk. Vikingu laikmets Ziemeļeiropā iezīmējās ar līdz šim Eiropā nebijušu spēku parādīšanos un aktivizēšanos no Skandināvijas zemēm - skandināvu ekspansiju gan uz rietumiem, gan uz austrumiem, kad, sākot ar 9.gs., šis it kā mierīgais reģions pēkšņi izgāja Eiropas arēnā, to satricinot līdz pašiem pamatiem. Cēloņi šai kustībai noteikti bija dažādi. To skaitā vēstures literatūrā minēts gan lauksaimnieciski apstrādājamās zemes trūkums Skandināvijā, gan klimatiskās izmaiņas, gan mantošanas sistēma, gan iedzīvotāju skaita pieaugums, gan sociālā agresivitāte, gan nopietnu pretinieku trūkums tā laika Eiropā un varas vakuums Ziemeļeiropā. …
