| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Īss pārskats par darba tirgu Latvijā | 4 | |
| Atalgojums | 5 | |
| Bruto alga | 5 | |
| Neto alga | 5 | |
| Latvijas arodbiedrības un darba algas regulēšana | 6 | |
| Darba algas loma | 6 | |
| Aplokšņu algas | 6 | |
| Emigrācija | 7 | |
| Nodarbinātība | 9 | |
| Dzimumu diskrimināciju Latvijas darba tirgū | 9 | |
| Darbs vairākās vietās | 9 | |
| Latvijas iedzīvotāji nestrādā apgūtajā profesijā | 10 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantoto uzziņas avotu saraksts | 12 |
Secinājumi
Latvijā tiesiskās attiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem uzņēmumos, firmās, it sevišķi privātajās struktūrās darba atalgojuma jomā nav sakārtotas. Darbinieki nav pietiekami sociāli aizsargāti. Pie vainojams tas, ka Latvijā slikti darbojas arodbiedrības. Kad tās sāk kooperēties, sadarboties utt., tad arī daba ņēmēju darba drošība, atalgojums uzlabosies, bet tikmēr ir jāsamierinās ar to kā ir.
Latvijā vīriešu un sieviešu vidējās oficiālās mēnešalgas starpība ir aptuveni 21 procents, kas tikai apstiprina sabiedrībā valdošos stereotipus, ka sievietes par tādu pašu darbu un apjomu saņem mazāku algu kā vīrieši. Atalgojuma lielumu Latvijā ietekmē jau iepriekš minētais dzimuma aspekts, kā arī izglītība - cilvēki ar augstāko izglītību saņem vairāk nekā bez tās-, darba laiks - pilna laika strādnieki saņem vairāk nekā strādnieki uz pusslodzi, uzņēmuma lielums, pieredze utt. Autora prāt, lai novērstu dzimumu atalgojumu starpību, ir jāveic izmaiņas izglītības jomā, piemēram, vairāk uzmanības pievēršot skolas laikā sievietes un ģimenes lomai.
Latvijas darba tirgū liels problēmas arī sagādā tas, ka ir liels skaits iedzīvotāji, kas saņem ļoti mazu algu(oficiāli),bet bieži vien tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo nereti darbinieki sanem algu arī aploksnēs(neoficiāli).
Ļoti daudzi strādā vairākās darbavietās ( galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ). Liela daļa nodarbināto nestrādā savās apgūtajās profesijās. Sliktu atspaidu ne tikai uz demogrāfiju, bet arī uz ekonomiku un darba tirgu atstāj lielā latviešu emigrācija uz citām valstīm labākas dzīves meklējumos.
…
Latvijā 2013.gada 3.ceturkšņa beigās bija aptuveni 2 miljoni (2003,9 tūkstoši) iedzīvotāju, no tiem aptuveni 1 miljons (1026,9 tūkstoši) jeb 51,2% ir ekonomiski aktīvi. Ekonomisko aktivitāšu samazināšanās pasaules finanšu krīzes ietekmē, kas sākās 2007.gada beigās, sākot ar 2008.gada nogali negatīvi atspoguļojās nodarbinātības rādītājos – samazinājās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un nodarbinātība, kā arī pieauga bezdarba līmenis. Taču kopš 2010. gada sākuma ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, un ir atsākusies izaugsme. Pakāpeniski augot ekonomiskajām aktivitātēm, sākot ar 2010.gada vidu situācija darba tirgū pamazām uzlabojās, samazinoties arī bezdarba līmenim. Bezdarba līmenis no 17,3 % 2010.gada martā katru gadu ir samazinājies, sasniedzot 9,1% 2013.gada septembra beigās kas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada pirmā ceturkšņa. Kopējais bezdarba līmenis valstī uz 2014.gada 31.janvāri bija 9,8%. Turpmākā situācijas uzlabošanās darba tirgū būs ļoti pakāpeniska, un nav sagaidāms straujš nodarbināto skaita palielinājums, jo izaugsmi nodrošinās arī darba ražīguma kāpums...Tāpēc atsevišķas iedzīvotāju grupas situācijas uzlabošanos izjutīs vājāk. Tas attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, jauniešiem, cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju u.tml.
