Mūsdienās, lai raksturotu komunikatīvo kompetenci tiek lietoti apzīmējumi kā pārziņa, pieredze, spējas un prasme, bet kompetences patieso būtību nevar iekļaut vienā konkrētā vārdā. Lai izprastu kompetences būtību, jāapskata tā no visām iespējamajām pozīcijām un jāizpēta tās struktūra un skaidrojums dažādu autoru darbos.
Par komunikatīvās kompetences definīciju var uzskatīt, ka tā ir cilvēces attīstības īpatnība, kad katrs cilvēks sabiedrībā ir unikāls ar specifiskām personības īpašībām, kas piemīt tikai viņam. Tas atklājas kā zināšanu kopums par verbālo ( vārdiski izteiksmes līdzekļi), paraverbālo ( balss izteiksmes līdzeklī) un neverbālo ( ķermeņa izteiksmes līdzeklis) komunikāciju, kas radies cilvēka augšanas un attīstības procesā un turpinās vēl joprojām. Šīs zināšanas ietver prasmi pielietot šos saziņas veidus, gūstot pieredzi un atklājot sev būtiskas vērtības, lai indivīds varētu iekļauties sabiedrībā, kas ir mainīgs lielums. …
