Ir 1919. gada 6.februāris – ceturtdiena. Ir agrs darba dienas rīts. Ārā lēni snieg sniegs, ir ļoti auksts. Kā katru rītu ir jādodas uz tirgu cerībā tur satikt kādu lauku tirgotāju, jo sakarā ar zemnieku zemes atņemšanu un lielajām nodevām, viņi nebija ieinteresēti audzēt vairumā nepieciešamo pārtiku priekš pilsētām. Vairākas dienas tirgū neko nav izdevies nopirkt un ja arī kaut kas ir, tas ir ļoti dārgs, un es to nevaru atļauties, jo uz darbu jau ilgāku laiku neeju. Mūsu laikraksts ir slēgts jau ilgāku laiku. Ir ziņas, ka daudzi no kolēģiem atrodas apcietinājumā un daži pat jau ir nošauti, jo nav pilnīgi nekādās vārda brīvības, tagad savas domas pilnībā nevar izteikt, jo lieliniekiem ļoti nepatīk, ja kritizē viņu darbu. Ejot uz mājām es izdomāju, ka tomēr Rīgā palikt nebūtu īsti prāta darbs, jo visus žurnālistus atrod un liek cietumā.…
