Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | NOTĀRA DARBĪBAS PRINCIPI | 4 |
2. | NOTĀRA INSTITUCIONĀLĀS GARANTJAS | 6 |
3. | NOTĀRA DARBĪBAS APJOMS UN IZPILDĀMĀS NOTARIĀLĀS DARBĪBAS | 8 |
4. | APLIECINĀJUMU VEIKŠANA BĀRIŅTIESĀS | 10 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 14 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 15 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Uzskatu, ka:
1. Notariāta likumā būtu iekļaujama norma, ka notāri veic mediāciju jebkurā civiltiesiskā strīdā, kura atrisināšanā pastāv notariāla apliecinājuma varbūtība.
2. Ļoti būtisks ir jautājums, kad laulība, kurā dzimuši bērni, tiek šķirta pie notāra. Starp laulātajiem, kuri šķir laulību tiek noslēgta vienošanās par laulībā dzimušo nepilngadīgo bērnu aizgādību, vecāku saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, bērnu uzturlīdzekļiem. Bieži vien šie laulātie neizprot šīs vienošanās nozīmīgumu un tā tiek noslēgta formāli, domāju, ka būtu lietderīgi veikt grozījumus Bāriņtiesu likuma 17.pantā, paredzot papildus tiesību bāriņtiesām sniegt atzinumu notāra uzsāktā laulības šķiršanas lietā.
3. Kā jau pieminēju sava referāta ceturtajā daļā nebūtu lietderīgi ieviest obligāto notariālā akta formu, jo tā padarītu apgrūtinošu šādu darījumu noslēgšanu attālajos novadu pagastos dzīvojošiem iedzīvotājiem. Nav noslēpums, ka pārsvarā tie ir pensionāri, vai maznodrošinātie iedzīvotāji un pakalpojuma cenas pie notāriem ir daudz reiz augstākas kā bāriņtiesā. Šīs normas ieviešana varētu sekmēt nesakārtotus īpašumus nākotnē.
4. Bāriņtiesu likumā būtu jāiestrādā norma, ka bāriņtiesas veicot notariālās darbības ievēro Notariāta likumu.
…
Savā darbā vēlos apskatīt un analizēt notariāta darbības principus, institucionālās garantijas, pieskarties notāra darbības apjomam un darbībām, atgādināt, ka notariālās funkcijas tiek veiktas arī bāriņtiesās un diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs un analizēt bāriņtiesās veiktos apliecinājumus, baltoties uz normatīvajiem aktiem, kas regulē šo iestāžu darbību. Notariāts ir institūcija ar lielām profesionālām tradīcijām. Tas Eiropā parādījies apmēram pirms 1000 gadiem. Savā attīstības gaitā notariāts ir izveidojis par sevi priekšstatu kā par juridiskās drošības un uzticības garantu. Notariāts ir tiesu varai piederīga iestāde. Valsts caur notariātu pilnībā realizē kontroli pār civiltiesisko darījumu sfēru, lai nodrošinātu darījumu drošību, nodrošinātu civiltiesisko stabilitāti un tiesu sistēmas atslogošanu. Pēc definīcijas notārs ir valsts pilnvarota amatpersona, kuras pienākums ir dažādu juridisku aktu sastādīšanu, darījumu, parakstu, dokumentu norakstu, izrakstu, tulkojumu pareizības apliecināšana u.c. notariālo darbību izpilde, lai saskaņā ar likumu un neitrāli fiksētu un nodrošinātu personu civilās tiesības un likumiskās intereses.1
