Sabiedrisko attiecību speciālista un žurnālista sadarbība

Nešaubīgi, Latvijai esot daļai no Eiropas un Pasaules pētniecības telpas, topošajam doktoram ir jāapliecina savas spējas ar augstas kvalitātes pētījumu, kas atbilst starptautiskiem zinātnes standartiem. Lai to novērtētu ekspertam ir jābūt aktīvam, starptautiski atzītam un virs nozares vidējā novērtētam speciālistam. Protams, ka jautājums par brīdi, kurā zinātnieks kļūst par starptautiski atzītu ekspertu, nav vienkāršs un ietver nozaru specifiku. Taču tieši anonīmi recenzētas oriģinālas publikācijas žurnālos, kuri iekļauti starptautiskās datu bāzēs un to metrika, ir labākais atlases kritērijs. Starptautiskās datu bāzes kā Web of Science un Scopus katram žurnālam uzstāda kvalitātes prasības5,6 , no kurām būtiskākā ir ‘peer-review’. Tipiski, katru rakstu šādos žurnālos vērtē divi vai vairāk anonīmi jomas eksperti, kas raksta publicēšanas gadījumā apliecina pētījuma kvalitāti un aktualitāti, kā arī izslēdz interešu konfliktu. Turklāt zinātnieka paveiktais nav ne plika graša vērts, ja to neizmanto citu cilvēku pētījumos. Šo labi raksturo citējamība un Hirša jeb h-indekss7 , kurš arī parādīs eksperta starptautisko atpazīstamību. Tā kā zinātniskās publikācijas ir de facto kļuvušas par būtisku prasību dažādu zinātnisko projektu, stipendiju un balvu konkursos, šķiet loģiski tās izmantot arī eksperta prasībām. Mūsuprāt, tieši šie divi indikatori - neseno publikāciju skaits un h-indekss - ir jāizmanto par eksperta kritērijiem, jo šo informāciju var viegli apkopot, un parametrus iespējams pielāgot zinātnes vides izmaiņām, nemainot principus. Turklāt, šādā veidā iespējams viegli pārliecināties arī par ārvalstu zinātnieku atbilstību kvalitātes prasībām, kas bieži nepieciešams, piesaistot ārvalstu recenzentus promocijas darbu izvērtēšanai.…