Jebkura prognoze, lielākā vai mazākā mērā, ir teorētiska; situācijas modelēšana ar ierobežotu mainīgo skaitu ir eksperiments. Tieši kā teorētisku eksperimentu ekonomikas ietvaros es gribu pieteikt šo eseju - nemēģinot pareģot vai aprēķināt nākotni, bet gan modelēt šo 7 gadus tālo nākotni ar noteiktu iepriekšēju pieņēmumu kopumu.
Pašreizējo ekonomiskais stāvokli varam raksturot ar Latvijas ģeogrāfisko stāvokli - starp NVS un Rietumeiropas valstīm, kur, attiecīgi, pirmās ir bieds, bet otrās mērķis un paraugs. Varētu teikt, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis ir ne gluži tik tālu atpalicis kā Baltkrievijai vai kādam Krievijas Federācijas autonomajam apgabalam, kurā nav naftas vai derīgo izrakteņu, bet arī ne tik labs kā Norvēģijai vai Beļģijai. Protams, nozīmīgākie Latvijas makroekonomiskie rādītāji - iekšzemes kopprodukta pieauguma temps, investīciju apjoma pieaugums, nacionālās valūtas rādītāji ir pozitīvi un dažkārt arī labāki kā tuvējām kaimiņvalstīm, tomēr - ne īsti mantotā, ne īsti no jauna izveidotā ekonomiskā infrastruktūra nav attīstīta līdz konkurētspējīgam līmenim pat lielākajās pilsētās, nemaz nerunājot par tāliem lauku reģioniem, kur ražošana un uzņēmējdarbība gandrīz vispār nav sastopamas.…
