-
Pasaules vēstures objekts, periodizācija un pētīšana
Ražošanas attīstības veidi:
Pirmatnējās kopienas ilga daudzus gadus tūkstošus, ražošanas veidu raksturoja kopīgs darbs, bezšķiru sabiedrība, zems attīstības līmenis, bija vienlīdzīga darba sadalījums, pastāvēja kopīgs sabiedrības īpašums, nolīdzinoša sadale- visiem vienāds daudzums.
Verdzība ilga dažus gadu tūkstošus. Sāka veidoties šķiras, darba sadale, privātīpašums, cilvēkiem nebija motivācijas strādāt, līdz ar to nebija darba efektivitāte, savukārt tas bremzēja attīstību. Parādās tirdzniecības iezīmes- produkts tiek mainīts pret darba spēku. Rodas nauda, kas attīstās feodālisma iekārtas laikā.
Feodālisma iekārta ilga apmēram vienu gadu tūkstoti, darba sabiedriska dalīšana veicināja ražošanu strauju attīstību, tika izveidota amatniecība un tirdzniecība, pilsētas saka veidoties iekšēji tirgi. Augsti attīstīts roku darbs. Darbs tika nosacīti atalgots-parasti piešķirts lēnis. Pastāvēja privātīpašums.
Feodālisms vēsturnieku traktējumā ir: sabiedriski ekonomiska forma, kas izveidojusies verdzības vai pirmatnējās kopienas iekārtas sabrukuma rezultātā, izveidojot šķiru sabiedrību, kura dalās feodāļos un zemniekos. Valdošā ekspluatatoru šķira - feodāļi, - sastāvēja no muižniecības un augstākās garīdzniecības, tajā pastāvēja dalījums kārtās, sīkie feodāļi bija pakļauti lielajiem feodāļiem. Pats lielākais feodālis bija Baznīca. Ekspluatētā zemniecība bija politiskā un juridiskā ziņā beztiesīga. Feodālismā valdošo ražošanas attiecību pamatā bija ražošanas līdzekļu - pirmām kārtām zemes un tās apstrādātāju, -piederēšana īpašumā feodāļiem. Feodālajai iekārtai raksturīga naturālā saimniecība un zems tehnikas līmenis. Feodālā valsts parasti bija kārtu vai absolūtā monarhija, sabiedrības garīgajā dzīvē valdīja reliģija. …
Ekonomiskais vēstures objekts- cilvēces sabiedriskais vēsturisko procesu attīstības gaita. Periodizācija- cilvēces sabiedriskās ražošanas ekonomiska attīstības process. Periodizācija ir attīstības process, kurā progresē tehnika, zinātne. Ekonomikas vēsture zinātne, kura pēta sabiedrisko ražošanu un tās attīstību. Cilvēku sabiedrība cenšas ar savu darbu izmantot savā labā apkārtējo vidi, izmantot darbu, tās produktus un enerģiju Ārvalstu ekonomikas vēsturi var iedalīt četras daļās: Senie laiki, Vidus laiki, Jaunie laiki, Visjaunākie laiki. Seno laiku ekonomikas vēsture (Senie Austrumi, Grieķija un Roma) Seno Austrumu zemēm bija liela loma cilvēku sabiedrības attīstības vēsturē. Šeit meklējami vissenākie civilizācijas sākumi. Šo zemju materiālas un garīgās kultūras sasniegumi bija pamats daudzu tautu ekonomiskajam progre¬sam vēlākajos periodos. Seno Austrumu zemēs pirmo reizi cilvēces vēsturē izveidojās privātais īpašums un valsts. Seno Austrumu zemju- Ēģiptes, Babilonijas, Indijas un citu agrā ekonomiska uzplaukuma cēloņi ir ģeogrāfi¬skais novietojums
