19. gadsimta astoņdesmitajos gados izvirzīja ASV pirmajā vietā pasaule rūpnieciskās ražošanas kopapjoma ziņā. Cēloņi: Pilsoņu kara un Rietumu teritoriju kolonizācijas rezultāta ASV izveidojās liels brīvo zemju fonds. Otrais faktors šai laikā notika liels kapitālu pieplūdums no Eiropas, it sevišķi no Anglijas, Francijas un citām zemēm. Treškārt, sakara ar kuģniecības attīstību radās iespēja uzturēt daudz regulārākus sakarus starp Eiropu un ASV. Ceturtkārt, darbaroku trūkums un augstais algas līmenis. Piektkārt, ASV izvirzīšanos pirmajā vietā pasaulē stimulēja arī šīs zemes lielās dabas bagātības: ogles, metāli, nafta, laba augsne, kā arī izdevīgs klimats u. c. Sestkārt, valdības piekopta protekcionisma politika savas zemes rūpniecības aizsargāšanā ar muitām. Tas arī veicināja zemes ekonomisko attīstību. 1890. gada izdeva likumu par tarifiem un pacēla ievedmuitu līdz 50 procentiem no preču vērtības. Rezultāta straujos tempos auga rūpnieciskās ražošanas apjoms.1
Atvērtās ekonomikas būtība.
Ekonomika, kura ir saistīta ar ārvalstīm eksporta, importa, finanšu operāciju veidā. Valsts, kurā visi pilsoņi bez ierobežojumiem var veikt operācijas starptautiskajos preču un kapitāla tirgos. Pastāv liela atvērta ekonomika un maza atvērta ekonomika.
Liela – ekonomika, kurā procentu likme veidojas iekšējo ekonomisko procesu rezultātā; ekonomika, kas ir spējīga būtiski ietekmēt starptautiskā tirgus stāvokli un pasaules procenta likmi. 2
Maza – ekonomika, kurā procentu likmi ietekmē pasaules finanšu tirgus nosacījumi; ekonomika, kuras nelielie izmēri neļauj tai būtiski mainīt pasaules tirgus norises.3
…
Starptautiskas tirdzniecības attīstības posmi. ASV attīstība pēc Otra Pasaules kara. Starptautiska tirdzniecība sāka veidoties Lielos Ģeogrāfiskos Atklājumos laikā. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi izrietēja preču-naudas attīstības procesa. Radās ideja, ka vajadzētu nodibināt ciešākus ekonomiskos un politiskos sakarus ar Austrumu zemēm , kā arī nostiprināties Baltijas jūras austrumu piekrastē Livonijā. Ekonomiskie cēloņi bija lielo feodāļu-ķeizaru, karaļu vēlēšanās sagrābt jaunas teritorijas, lai dibinātu jaunas feodālas valstis. Baznīca cerēja paplašināt savus īpašumus. 14. un 15 gadsimtos Rietumeiropas pilsētās tālāk attīstījās ražotājspēki: sāka būvēt domnas, tika modernizēta tekstilrūpniecība, attīstījās ari kuģu būvniecība. Attīstījās arī matemātika, astronomija, ģeogrāfija un līdz ar to varēja jau veikt tālākus jūras braucienus. Otrais priekšnoteikumus bija preču-naudas attiecību paplašināšanās. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ievērojami veicināja ražotājspēku tālāku attīstību. Savukārt cunftes nespēja apmierināt pieaugo¬šo pieprasījumu pēc precēm. Tāpēc sākās cunftu sistēmas krīze. Rietumeiropa sāka attīstīties kapitālistiskās manufaktūras. Notika cenu revolūciju. 50. -60 .gados notika rūpniecības apvērsums. 1945. gadā Savienotās Valstis atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanu. 1953.—1954. gadā un 1958. gadā ekonomikā iestājās depresija, uz kuru valdība reaģēja, palielinot apgrozībā esošās naudas daudzumu. Laiks no 1961. gada līdz 1970.gadam bija ekonomikas nemitīgas augšupejas periods. Gandrīz visas ekonomikas nozares strauji uzplauka. Pieauga valdības izdevumi. Rūpnieciskā ražošana sa¬sniedza rekordlīmeni. Tomēr bija arī problēmas: negatīva maksājumu bilance, milzīgs budžeta deficīts, kāds nebija pieredzēts kopš Otrā pasaules kara beigām; apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās un darbaspēka trūkums. Viena no sfērām, kurā guva labus panākumus, bija kosmiskā programma.
