Pēc mācībām Rīgas Domskolā un Lazdonas privātskolā 1857.g. iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur specializējās ainavas žanrā Sokrāta Vorobjova darbnīcā.
Pārtraucis studijas 1863.g. un ieguvis brīvmākslinieka grādu, Feders apmetās Jelgavā, kur pelnījās, strādājot par zīmēšanas skolotāju reālskolā un fotogrāfu.
Vienlaikus arī turpināja gleznot ainavas un izstādīt tās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur ieguva nākamos akadēmiskos I un II šķiras mākslinieka grādus un 1875.g. papildinājās meistarībā Diseldorfā vietējās akadēmijas profesora baltvācu cilmes gleznotāja Eižena Dikera darbnīcā.
1876.g. Feders pieņēma zīmēšanas skolotāja vietu skolotāju institūtā Belgorodā (Kurskas guberņā Krievijā), kur palika līdz 1886.g , Sekoja pasniedzēja darbs komercskolā Sanktpēterburgā (līdz 1898.g.)
Turpināja sūtīt darbus uz akadēmijas izstādēm, guva tur panākumus (1880.g. atzīts par akadēmiķi).
1893.g. Feders pretendēja uz Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas profesora posteni, bet tika noraidīts. 1898.g. atgriezās Belgorodā, 1905.g. pārcēlās uz Ņežinu (Čerņigovas guberņā), kur arī mira.…
