Elektromagnētiskie viļņi

1. Elektromagnētiskais lauks.
Līdzstrāvu rada lādiņ nesēji – elektroni vai joni, kas pārvietojas pa elektrisko ķēdi ar konstantu orientētās kustības ātrumu. Līdzstrāvas nemainīgais magnētiskais lauks nekustīgā vadītājā nevar inducēt elektrodzinējspēku un radīt vadītājā elektrisko lauku.
Maiņstrāvas ķēdē plūstošie lādiņ nesēji, kustas paātrināti, proti, to ātruma vektora modulis un virziens laikā mainās. Tādēļ, ja maiņstrāvas magnētiskajā laukā novietots nekustīgs vadītājs, vadītājā inducējas mainīgs elektrodzinējspēks un rodas mainīgs elektriskais virpuļlauks.
Elektriskais virpuļlauks E rodas visos tajos telpas punktos, kuros laikā mainās magnētiskais lauks B, pie tam neatkarīgi no tā, vai vadītājs ir vai arī nav. Atšķirībā no nekustīga lādiņa elektrostatiskā lauka intensitātes līnijām elektriskā virpuļlauka intensitātes līnijas, tāpat kā magnētiskā lauka indukcijas līnijas, vienmēr ir noslēgtas.
Abi mainīgie E un B lauki pastāv tikai saistīti, jo mainīgais elektriskais lauks savukārt rada mainīgu magnētisko virpuļlauku. Katrs jaunais elektriskā lauka virpulis dzēš iepriekšējā elektriskā lauka virpuli un savukārt katrs jaunais magnētiskā lauka virpulis dzēš iepriekšējo magnētiskā lauka virpuli.

Tā abi maiņstrāvas lauki rada kopēju laikā mainīgu elektromagnētisko lauku. Elektromagnētiskais lauks izplatās vakuumā ar ātrumu c, pie tam c ir universāla konstante, kas skaitliski vienāda ar gaismas izplatīšanās ātrumu tukšā telpā.

2. Elektromagnētisko viļņu rašanās.
Sinusoīdā maiņstrāva ap vadu rada elektromagnētisko lauku, kura elektriskā intensitāte un magnētiskā indukcija jebkurā telpas punktā arī mainās pēc sinusa likuma.
…