| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| Valsts iekārtas formas | 4 | |
| Unitāra valsts | 5 | |
| Federatīva valsts | 8 | |
| Konfederatīva valsts | 10 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Jebkurai valstij raksturīgi trīs pamatelementi, ar ko tā atšķiras no visām pārējām mūsdienu sabiedrības organizācijām:
1) noteikta teritorija;
2) šai teritorijai piesaistītie iedzīvotāji- valsts suverēnā tauta;
3) vara, ko atšķirībā no citiem varas veidiem sauc par publisko varu.
Šaurākā nozīmē par valsti tiek saukta tieši šī publiskā vara un arī mehānisms, kurš to realizē un kurā ietilpst parlaments, valdība, tiesa, armija, policija un citas institūcijas.
Obligāta valsts pazīme ir neatkarība- teritorijas, iedzīvotāju un varas institūciju neatkarīgums no citām valstīm, iespēja patstāvīgi kārtot savas iekšējās lietas un ārējās attiecības. Mūsdienu pasaulē neatkarība nevar būt absolūta, jo valstij citai ar citu ir starptautiski līgumi, kā arī dažādas ekonomiskas un politiskas saistības. Taču neatkarība izpaužas apstāklī, ka valsts pati pēc savas izvēles lemj, kādas saistības tai uzņemties.…
Valsts iekārta ir valsts teritoriālā organizācija, kā arī centrālo un reģionālo varas institūciju savstarpējās attiecības. Runājot par teritoriju, Platons izteicis domu, ka ’’valsti var palielināt tikai tik ilgi, kamēr tā nepārstāj būt vienota un ne vairāk par to ”. Tomēr turpmākā sabiedrības attīstības vēsture parādīja, ka viena valsts var palielināt savu teritoriju uz citu rēķina, dažādas valstis var apvienoties kopējā valstī un, pretēji- valsts var sairt utt. Valsts iekārta ir valsts teritoriālā organizācija, kā arī centrālo un reģionālo varas institūciju savstarpējās attiecības. Izšķir trīs valsts iekārtas pamatformas- unitāro, federatīvo un konfederatīvo iekārtu.
