-
Romiešu mitoloģijas dievi
Merkurs (Merkurijs) – tirdzniecības dievs, kas identificēts ar Hermeju. Merkura māte bija Maja. Kā ienākumu un bagātības dievu Merkuru parasti attēloja ar maku un bieži to apvienoja ar Fortūnu. Merkura epitets bija “laimīgais”. Merkurs kļuva par dvēseļu pavadītāju uz mirušo valstību, par dievu vēstnesi un kalpu, mākslu un amatu aizstāvi, maģijas un astroloģijas noslēpumu zinātāju.
Neptūns – viens no senākajiem romiešu dieviem. Vienmēr bijis saistīts ar ūdeni, tāpēc ticis identificēts ar Poseidonu. Neptūna svētki Neptunāliji svinēti 23.jūlijā, lai atvairītu sausumu. Neptuna, jūras dieva, sieva bija Salacija, ko identificēja ar Tetīdu un Amfitrīti. Provincēs Neptūnu identificēja ar vietējiem ūdeņiem un jūras dieviem.
Vulkāns – postošās un attīrošās liesmas dievs, vulkānu un zibens dievs. Vulkānam bija savs priesteris – flamins un svētki Vulkanālijs. Viņam ir veltīta svētvieta Vulkanāls. Vulkāna kulta ieviešanu piedēvē Titam Tatijam. Kopā ar Vulkānu tika godāta dieviete Maja. Vēlāk Vulkāns tika godāts kā dievs, kas sargā no ugunsgrēkiem. Viņu godāja kopā ar dievieti Sata Māter, kam bija tādas pašas funkcijas. Atbilst grieķu Hēfaistam. Vulkānam bija nozīmīga loma maģijā: viņam tika piedēvēta spēja uz 10 gadiem atlikt likteņa lēmumus.
Flora – pavasara dieviete, kura lika uzplaukt puķēm un kokiem. Florai piederēja zieds, kuram pieskaroties sievietes tapa grūtas. Viņa aizdeva ziedu dievietei Jūnonai, kura drīz ieņēma kara dievu Marsu. Flora modina puķes, spēlējot maigu mūziku. Vārpu, puķu un dārzu ziedēšanas dieviete. Svētvietās viņai uz altāra upurēja ziedošas vārpas. Florai veltītajos svētkos valdīja jautra vaļība un izlaidība. …
Pirmatnējā romiešu reliģija pašos pamatos atšķīrās no grieķu reliģijas. Lietišķie romieši, kuru trūcīgā fantāzija nespēja radīt “Iliādai” un “Odisejai” līdzīgu tautas eposu, nepazina arī mitoloģiju. Viņu dievi maz atgādināja dzīvas būtnes. Tie bija abstrakti tēli bez noteiktas izcelsmes un dzīves gājuma, bez laulības un radnieciskiem sakariem, kuri grieķu dievus sasaistīta vienā lielā ģimenē. Dažkārt tiem nebija pat savu īsto vārdu, tikai apzīmējumi, iedēvējumi, kas noteica to varas un darbības robežās. Par tiem nestāstīja nekādas teiksmas. Mēs to tagad uzskatām par zināmu radošās iztēles šaurību, bet antīkajā pasaulē to atzina par romiešu pozitīvo īpašību; šī iemesla dēļ romieši tika dēvēti par visdievbijīgāko tautu. Romiešu dievu pasaule nepazina Kronu, kurš sakropļoja savu tēvu un aprija pats savus bērnus, nepazina noziegumus un netikumus. Aprakstīšu dažus galvenos romiešu dievus: Jupiters, Marss, Jūnona, Minerva, Venera, Vesta, Diāna, Merkurs, Neptūns, Vulkāns, Flora, Fortūna, Cerera, Herkuless,
