-
Augsnes degradācijas problēmas Latvijā
Smilts augsnes auglības uzlabošanai un struktūras veidošanai jādod organiskais mēslojums un iespēju robežās - māla piedeva. Šīs augsnes gandrīz vienmēr ir skābas, tādēļ tās jākaļķo.(Augsnes kaļķošana neitralizē skābumu un zeme tad kļūst auglīga,nevis skāba)
Auglīgas augsnes iegūšanai jāizmanto pēc iespējas mazāk ķīmiskos minerālmēslus un pēc iespējas vairāk kompostus vai kūtsmēslus. (Kompostu gatavo no dažādām augu atliekām, mēsliem, virtuves atkritumiem, kūdras – tas trūdot pārvēršas tumšā, barības vielām bagātā masā.Dažādo organisko atkritumu pārvēršanu kompostā veic mikroorganismi, bet lai tie varētu darboties, vajadzīgs mitrums, gaiss un siltums.) Labvēlīgi augsni ietekmē arī krāsns pelni,jo tie neitralizē skābo vidi un tajos ir dabiskie minerālmēsli. Augsni bagātina ar slāpekli un āboliņš ir dabiskais slāpekļa avots,tāpēc, augsni uzlabo āboliņa lauki. Augsnes auglīgumu veiksmīgi var uzlabot arī ar trīs lauku sitstēmu: vienu lauku atstāj atmatā, bet pārējos divus laukus izmanto,mainot augu sugas un apstādot.
Latvijā,tāpat kā jebkur citur pasaulē, nepiciešams rūpēties par dabu,nepiesārņot to un rūpēties par to,tad arī augsnes auglība uzlabosies un nebūs augsnes degradācija.
…
Augsne ir viens no nozīmīgākajiem atjaunojamiem Latvijas dabas resursiem un galvenajiem faktoriem, kas nosaka zemes lietojumveidu, kā arī augu maiņu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs pārsvarā dominē velēnu podzolaugsnes. 35% zemes tiek lietderīgi izmantots lauksmaimniecībā – 11% aramzemei un 24% pļavām un ganībām. 28-30% zemes aizņem meži, 3-5% -pilsētas un ceļu tīkli, bet apmēram 32% zemes platības aizņem mazproduktīvas un grūti izmantojamas zemes (pauguri, purvi). Visauglīgākās augsnes (velēnu karbonātaugsnes un brūnaugsnes) Latvijā izplatītas Zemgales līdzenumā....
