Cilvēks inficējas, ja viņu apsiekalo vai sakož slims dzīvnieks. Visbiežāk cilvēki inficējas no slimu suņu koduma (88% ), retāk no kaķu (8% ), vilku (2% ) un citu dzīvnieku koduma (2%). Inficētā cilvēka saslimšanas iespējamība atkarīga no brūces dziļuma, plašuma, lokalizācijas un citiem apstākļiem. Trakumsērgas vīrusi, iekļuvuši cilvēka organismā, no koduma vietas pa nerviem pārvietojas uz CNS (centrālo nervu sistēmu). Asinīs vīrusi necirkulē. Inkubācijas periods — no 10 dienām līdz pat 1 gadam, parasti 12—99 dienas. Tā ilgums atkarīgs no koduma vietas — tas ir mazāks, ja kodums ir galvā vai sejā. Galvenā vīrusa vairošanās vieta ir CNS, no turienes tie nonāk siekalu dziedzeros.
Trakumsērgas vīruss ir izturīgs aukstumā (saglabā dzīvotspēju līdz 775 dienām), bet ātri iet bojā tiešā saules gaismā un augstā temperatūrā (60° grādos — 5 minūšu laikā, 100° grādos — 2 minūšu laikā.).
Izšķir divus trakumsērgas tipus:
Pirmais ir dabas tips, ar to slimo savvaļas dzīvnieki – vilki, lapsas, jenotsuņi, šakāļi, polārlapsas, skunksi, mangusti, sikspārņi.…
