Grafiskā karte pēdējo gadu laikā ir strauji attīstijusies. Tā ir pāraugusi no visparastākās 2D kartes uz 3D, kā rezultātā mūsdienās ar datoru var apstrādāt un modelēt visdažādākos 3D objektus, tos var attēlot reālā telpā, vietā un kustībā. Respektīvi ir pavērusies liela multimediju iespēju pasaule, kura nepārtraukti attīstās. Tas par ko pirms dažiem gadiem atļāvāmies tikai sapņot šodien ir pārtapis realitātē. Bet visu no sākuma.
Parasta videokarte sastāv no četriem pamatmezgliem: atmiņas, kontroliera, RAMDAC un ROM.
Video atmiņa ir domāta attēlu glabāšanai. No tās apjoma ir atkarīga grafiskās kartes maksimālā izšķirtspēja: A*B*C, kur A – punktu skaits pa horizontāli, B – punktu skaits pa vertikāli, C – katra punkta iespējamais krāsu skaits. Piemēram, lai uzturētu izšķirtspēju 640*480*16 ir pietiekoši ar 256 KB, 800*600*256 ir pietiekoši ar 512 KB, 1024*768*64k ir pietiekoši ar 2 MB u.t.t.…
