Dabaszinātņu attīstība un Jauno laiku filozofijas rašanās.
“Kristietībai paliks tikai morāles sfēra, jo tā neizprot fizikālos procesus.”
17.gs Jaunlaiku pasaules ainas pamatus izveidoja dabaszinātnieki ar filozofisku ievirzi: Koperniks, Dž. Bruno, Keplers, Bruno, Ņūtons.
Tālaika filozofija balstījās uz sengrieķu astronoma, matemātiķa un ģeogrāfa Ptolomeja(ap 90-168 g. Pēc Kr.), viņš uzskatīja, ka Zeme ir nekustīgs centrs, ap kuru griežas Saule(ģeocentrisks modelis).Ptolomejs no Aristoteļa ticēja, ka griešanās notiek vienmērīgi un pa riņķi, taču novērojumi rādīja pretējo, ar to astronomija kļuva par vienu no sarežģītākajām zinātnēm.
Paradigmātiskajā līmenī pastāvēja pārliecība:
Patiesam skaidrojumam jābūt vienkāršam, elegantam,matemātiski precīzam.
…
