17. gadsimts ir dažādu pretrunu laiks. No vienas puses šajā laikā būtiska ir sabiedrības harmoniska attīstība, savukārt, no otras puses liela loma ir duālismam – jūtas tiek nostatītas pret saprātu, ideāls pret īstenību. Klasicisma periodā cilvēks nav neierobežoti brīva personība kā tas bija renesansē. Cilvēku iegrožo visdažādākie likumi, sabiedrības normas un pienākumi.
Viens no izcilākajiem šā laika autoriem ir franču klasicisma pārstāvis Moljērs. Savos darbos viņš necenšas idealizēt pasauli, Moljērs to attēlo reāli, ar visiem tās trūkumiem, ar visām nepilnībām. Viņš atļaujas kritizēt garīdzniecību un muižniecību, kā arī uzsvērt zemāko kārtu gudrību un veiklību. Moljēra daiļradei un visam klasicisma periodam raksturīgās iezīmes spilgti izpaužas arī viņa komēdijā “Dons Žuans”.
Lai arī klasicisma periodam raksturīga idealizācija un orientācija uz vispārcilvēcisko, Moljēra varonis komēdijā “Dons Žuans” ir visīstākais netikumu iemiesojums. Šajā ziņā Moljērs atkāpjas no klasicisma pieprasītajiem estētisma principiem.…
