-
Individuālais un grupu darbs psiholoģijas stundās konfliktu risināšanas taktiku apguvē
Оцененный!
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Konflikta jēdziens dažādu autoru skatījumā | 7 |
| 2. | Ārējie konflikti | 10 |
| 3. | Starppersonu konfliktu risināšanas taktikas dažādu autoru skatījumā | 13 |
| 4. | Konflikta attīstības fāzes | 17 |
| 5. | Vēlamie soļi konflikta risināšanā | 19 |
| 6. | Konfliktsituāciju risināšana un vidusskolas gadi | 22 |
| 6.1. | Skolēns un konfliktsituācija | 22 |
| 6.2. | Skolotāja loma risinot konfliktsituācijas | 23 |
| 6.3. | Dusmu kontrole | 25 |
| 6.4. | Emociju tabula | 26 |
| 7. | Ieteicamās mācību metodes, paņēmieni un formas konfliktu risināšanas mācīšanā | 29 |
| 7.1. | Individuālais darbs | 30 |
| 7.2. | Grupu darbs | 31 |
| 8. | Grupu darba un individuālā darba efektivitātes pētījums skolēnu izpratnes veicināšanā par konfliktu risināšanas taktikām | 33 |
| Secinājumi | 53 | |
| Nobeigums | 54 | |
| Izmantotā literatūra | 55 | |
| Anotācija | 56 | |
| Annotation | 57 | |
| Pielikumi | 59 | |
| Galvojums | 83 | |
| Darba beigu lapa | 84 |
No veiksmīgas saskarsmes ir atkarīgs mācību process. Mācību procesa būtība prasa, attīstīt bērnā prasmi sazināties, uztvert jautājumus, nodot tos tālāk, piedalīties grupu darbā, būt draudzīgiem ar biedriem. Jo prasmīgāk skolēns iesaistās saskarsmē, jo lielāki sasniegumi zināšanu apguvē. Saskarsme ir jāattīsta mācību procesā. Daudzās sarunās ar bērniem var uzzināt, ka skolēnus nomāc grūtības, kas rodas saskarsmē ar skolotājiem un klasesbiedriem. No neveiksmes saskarsmē, izriet neveiksmes mācībās, tāpēc psiholoģijas stundās nepieciešams mācīt saskarsmes prasmes, t.i., prast ieklausīties partnera teiktajā, pateikt savu viedokli un rast izeju no konfliktsituācijas, vai redzēt tām abpusēju risinājumu. Neatrisināti konflikti vairo neveiksmes un apdraud saskarsmi (draudzību) jauniešu vidū.
Kopīgas intereses jauniešus apvieno, bet asas diskusijas noved partnerus līdz draudzības pārrāvumam. Vienaldzība, ikdienas steiga, negatīvas emocijas noved pie konfliktiem. Piemēram, dienas gaitā jauniešiem var mainīties garastāvoklis. Jaunietis, kuram aktuāli identitātes meklējumi (pēc E.Eriksona teorijas), grūti pārvar slikto garastāvokli, krāj negatīvās emocijas sevī. E.Eriksons uzskata, ka jaunieši pārlieku norūpējušies par to, kā viņus uztver apkārtējie, nevis kādi viņi patiešām jūtas, vai prasmes atbilst sabiedrības prasībām (E.Eriksons, 1998). …
Apskatīta teorija par konfliktu risināšanas taktikām, pārlūkots grupu un individuālais darbs, veikta individuālā un grupu darba efektivitātes pētīšana izpratnes pilnveidošanā vidusskolas klasēs.
