Eiropā 19. un 20. gadsimtā izplatītas bija Vudro Vilsona (Woodrow Wilson) un Klēmensa fon Meterniha (Klemens von Metternich) idejas par valstu ideoloģijām un to darbības principiem. K. fon Meterniham bija ļoti lieliskas diplomātiskās dotības un viņš spēja pārliecināt Austrijas sabiedrotos, ka pastāv nozīmīgākas problēmas, nekā Austrijas impērijas iekarošana. H. Kisindžers uzskata, ka K. fon Meterniha lielākā problēma bija Krievijas ambīciju mazināšana. V. Vilsons nebija vienīgais, kurš uzskatīja, ka iekšpolitikas raksturs nosaka, valsts raksturu starptautiskā līmenī, jo K. fon Meternihs domāja tāpat, bet viņš balstījās uz citiem pieņēmumiem. V. Vilsona idejas bija demokrātiskas, kas paredzēja brīvu tirdzniecību un slepenu līgumu aizliegšanu.
Kopumā ir secināms, ka Napoleona kari 19. gadsimtā veicināja paaugstināt drošību pret ienaidniekiem, kā arī nepieļaut kādas konkrētas Eiropas valsts mēģinājumu kļūt par lielvalsti un uzbrukt kaimiņvalstīm. Napoleona karadarbība sākās pēc Franču revolūcijas un viņa svarīgākās kaujas bija Austerlicā un Vaterlo. Liela loma bija Vīnes kongresam, jo pēc tā Eiropā iestājās miers un tika pārtraukta karadarbība. 19. un 20. gadsimtā Vīnes kongress pildīja savu funkciju un neviena valsts necentās uzņemties iniciatīvu, līdz tas notika Pirmajā un Otrajā pasaules karā, bet tiek uzskatīts, ja tiktu veidoti kongresi un pārrunas, tad šīs karadarbības varēja nemaz nesākties.
…
