Potifers ir viens no būtiskākajiem tēliem, lai atklātu Jāzepa, līdz ar to arī paša Raiņa, pasaules uzskatus un viņa meklējumu ceļu. Šis ceļš ved no brāļu durtā ērkšķa kreklā pirms iemešanas bedrē līdz piedošanai, apliecinot, ka tikai tā ir iespējams piedot gan tiem, kas darījuši pāri, gan sev un, topot augstākam, turpināt savu ceļu:
„Nau vēlāk atmaksas, jo laiks ir cits;
Gar to, kas bij, tam daļas nau, - viss pāriet!”
Ja Jāzeps ir paša Raiņa ideālu meklētājs -, tad Potifers lugā tiek atklāts kā dzejnieka saprāta balss, kas stājas pretim Jāzepa romantiskajām ilgām. Rainis, atklājot pasauli, kur aizvien pieaug alkas pēc cilvēcības, garīguma un piedošanas, rāda, ka arvien skaļākas top balsis, kas kliedz pēc atriebības, pēc soda. Un tieši šo pretstatu izvērtēšanā un patiesību meklējumos atklājās patiesās vērtības, kuras no vienas puses atspulgu radušas Potifera tēlā, taču no otras – parastam cilvēkam nesasniedzamas.…
