-
Mana pirmsskolas izglītības filosofija
Cilvēks jebkurā vecumā vislabāk attīstās un mācās aktīvā darbībā, bet it īpaši bērnības gados, tāpēc pirmsskolā (un arī vēlāk skolā) pedagoģiskā darbība jāorganizē tā, lai bērnam būtu iespēja aktīvi līdzdarboties. Šādu iespēju lieliski nodrošina interaktīvās metodes, piemēram, spēles, dramatizēšana, prāta vētra, darbs grupās u.c., turklāt tās ne tikai notur bērnos interesi un uzmanību, interaktīvās metodes arī veido patstāvību, rosina uz sadarbību un ieklausīšanos citos. Tikpat svarīgi ir pēc iespējas vairāk izmantot dažādus uzskates materiālus, īpaši priekšstatu veidošanai. Taču būtiskākais, izvēloties mācību metodes, ir tās pielāgot bērnu interesēm, pēc nepieciešamības tās variējot.
Nobeigumā gribu uzsvērt, ka izglītība ir nebeidzams ceļš un pirmsskolas izglītība ir tikai šī ceļa sākums (tūlīt aiz ģimenes), varētu teikt, mūža izglītības sākums. Pedagoga uzdevums ir veicināt bērna vēlmi mācīties un nekad neuztvert izglītību kā mērķi, kā kaut ko pabeigtu, jo izglītība ir pats process; Djuī vārdiem, “izglītības process ir pašmērķis” (1, 217).
…
Mana pirmsskolas izglītības filosofija balstās uz amerikāņu filosofa un pedagoga Džona Djuī (John Dewey) izglītības koncepciju – pragmatisma jeb kā to nodēvējis Djuī - progresīvo pieeju (2). Šo izglītības posmu izvēlējos, jo uzskatu, ka tas veido ikviena indivīda izglītības pamatus un tāpat kā Djuī domāju, ka “personības tapšana tiek definēta izglītības sākumposmos, jo vienkāršāk ir veidot harmonisku personību no paša sākuma, nevis vēlāk pārveidot to” (1, 224). Neatkarīgi no tā, vai pirmsskolas izglītība tiek iegūta pašvaldības vai privātajā pirmsskolas izglītības iestādē vai ģimenē, tā ir pirmā izglītības pakāpe Latvijas izglītības sistēmā, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana un sagatavošanās pamatizglītības apguvei.
