Latvijas plašsaziņas līdzekļu nākotnes redzējuma teorētisko pamatu veido sistēmteorētiskā pieeja, dodot priekšroku funkcionāli strukturālajai sistēmteoijai. Šī pieeja, kas ietver sevī strukturālo priekšnosacījumu analīzi, tiek apvienota ar analīzi, kas ir vērsta uz procesa dalībniekiem. Ir vajadzīgas daudzas sistēmas stratēģijas un regulēšanas iespējas, piemēram, pilnveidojot žurnālistikas ētiku u.t.t.
Esošās tradīcijas un tendences
Pirmās neatkarības laikā mediju sistēma līdz galam nodalījās kā patstāvīga atsevišķa sistēma. Latvijas demokrātijā līdz autoritārajam valsts apvērsumam tika nostiprināta vārda brīvība. Dažas pirmās neatkarības laika tradīcijas ir pilnībā zudušas, piemēram, sabiedriskās raidorganizācijas abonentu maksa un spēcīga solidāra žurnālistu savienība, taču tās joprojām pieder pie vēsturiskajām tradīcijām. …
