-
Jānis Jaunsudrabiņš
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads. Jānis Jaunsudrabiņš kā cilvēks | ||
| Iztirzājums | ||
| 1. | Jānis Jaunsudrabiņš darbībā | |
| 1.1. | kā dzejnieks | |
| 1.2. | kā dramaturgs | |
| 1.3. | kā citu prozas žanru autors | |
| 2. | Kritiķu domas par J. Jaunsudrabiņu | |
| 3. | J.Jaunsudrabiņš – latviešu darba rūķis | |
| 4. | Ceļojumi un to apraksti – daļa no dzejnieka dzīves | |
| 5. | Dzejnieks- dabas un bērnu draugs | |
| 6. | Jaunsudrabiņš – dzejnieks, publicists, žurnālists, literāts | |
| 7. | Mazais Jancis | |
| 8. | Jānis Jaunsudrabiņš – latviešu varonis un elks |
Es rakstu par dzejnieku Jāni Jaunsudrabiņu, jo tieši šis cilvēks ir sniedzis vienu no lielākajiem devumiem mūsu latviešu literatūrā. Man viņš liekas ļoti daudzpusīgs un čakls cilvēks, kurš atdodas katram darbam ar visu savu sirdi un dvēseli. Literatūras temats ir ļoti dziļš un gandrīz vai neizdibināms, tāpēc es to vēlētos iepazīt daudz vairāk un izzināt vismaz dažu ievērojamu rakstnieku ceļus. Šoreiz es izvēlējos izdibināt J. Jaunsudrabiņa dzīves ceļus un viņa darbus.
“Vislatviskākais latvietis” – tā savā dzejolī “Dīvainais Barons” Ojārs Vācietis nosaucis mūsu Dainu tēvu - Krišjāni Baronu. Bet vai šī atzinība tiklab nepiederas J. Jaunsudrabiņam? Arī viņš nāk no tās pašas dainu pasaules – poētiskas savā vienkāršībā, paskarbas, ironiskas, gaiša humora pilnas un apvaldīti traģiskas. “Mēs mūžam savienoti ar sēro tautas dziesmu,” tā savā dzejā J. Jaunsudrabiņš saka mātei. …
Atbilst vidusskolas prasībām, novērtēts ar augstāko balli.
