-
Demokrātisko valstu attīstība
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 1 | |
| Ekonomika | 2 | |
| Krīzes cēloņi un sekas | 3 | |
| Vācijas situācijas | 4 | |
| Kultūra un māksla | 5 | |
| Secinājumi | 6 |
IEVADS
Tradicionālās demokrātijas valstis bija Lielbritānija, ASV, Francija, Skandināvijas valstis u.c., kurās demokrātija bija izveidojusies un nostiprinājusies jau 19. gs. Katrā valstī bija izveidojušās noteiktas politiskās darbības tradīcijas, darbojās stabilas politiskās partijas un bija izstrādāts mehānisms, kā pārvarēt pretrunas sabiedrībā un kā saskaņot dažādu grupu intereses. Plašs iedzīvotāju slānis piedalījās valsts pārvaldē. Tā kā sociālās pretrunas pamatos bija atrisinātas, tad 20. un 30. gados turpinājās reformas, kuras bija vairāk ekonomiska un sociāla rakstura: tika saīsināta darba diena līdz 8 stundām dienā, pakāpeniski palielinātas strādājošo algas, risināti bezdarba jautājumi, ļāva darboties arodbiedrībām, tika veidotas sociālās palīdzības sistēmas. Katrā valsī bija atšķirīgs reformu īstenošanas veids. Veiktās pārmaiņas sekmēja nemainīgu iekšpolitisko situāciju demokrātiskajās valstīs.
ASV
Pēc pilsoņu kara, īpaši ziemeļu štatos, sākās strauja industrializācija. Lai gan tika veikti dažādi izgudrojumi un pieauga produktivitāte, algu samazināšanās daudzviet izraisīja dumpjus. Sākās nebijis imigrācijas vilnis, kas deva jaunu darbaspēku un palīdzēja radīt plašas kopienas agrāk neattīstītos apgabalos. ASV kļuva par vienu no pasaules lielvalstīm, šis periods noslēdzās ar ASV iesaistīšanos Pirmajā pasaules karā.
VĀCIJA
Vācija, kā zināms, bija Pirmā pasaules kara absolūtā zaudētāja. Vācijai bija jāatgūst gan starptautiskā loma ,gan iekšpolitikas sakārtotība.
…
Tradicionālās demokrātijas valstis bija Lielbritānija, ASV, Francija, Skandināvijas valstis u.c., kurās demokrātija bija izveidojusies un nostiprinājusies jau 19. gs. Katrā valstī bija izveidojušās noteiktas politiskās darbības tradīcijas, darbojās stabilas politiskās partijas un bija izstrādāts mehānisms, kā pārvarēt pretrunas sabiedrībā un kā saskaņot dažādu grupu intereses. Plašs iedzīvotāju slānis piedalījās valsts pārvaldē. Tā kā sociālās pretrunas pamatos bija atrisinātas, tad 20. un 30. gados turpinājās reformas, kuras bija vairāk ekonomiska un sociāla rakstura: tika saīsināta darba diena līdz 8 stundām dienā, pakāpeniski palielinātas strādājošo algas, risināti bezdarba jautājumi, ļāva darboties arodbiedrībām, tika veidotas sociālās palīdzības sistēmas. Katrā valsī bija atšķirīgs reformu īstenošanas veids. Veiktās pārmaiņas sekmēja nemainīgu iekšpolitisko situāciju demokrātiskajās valstīs.
