Es laikam esmu vienīgais..., kurš dzird izmisīgus un sāpju pilnus kliedzienus. Es redzu jau sen mirušus cilvēkus. Cilvēkus kas, nespēdami uz jau sen sapuvušajām kājām, ieķeras plaušās un velk mani līdzi.
Spēcīgi velk dziļajā, jūtu pamestajā valstībā, kur pat elpot izmaksā pārāk dārgi. Sarūsējušās ķēdes posmi iegraužas plaušās kā parazīttārpi. Cigaretes dūmi vairs nepalīdz. Tie vēl vairāk kairina.…
