Konflikta teorija: feminisms

Feminisms ( Fr. „Feminisme”, no lat. „Femine” – sieviete) plāšā nozīmē ir sieviešu tieksme būt līdztiesība ar vīriešiem visās sabiedrības sfērās, šaurā nozīmē ir sievišu kustība, kuru mērķis bija likvidēt sieviešu diskrimināciju un vienādot vīņu tiesības ar vīriešiem. Kā sinonīmu feminismam, varētu izmantot terminu – „Sieviešu emancipācija”. Emancipācija (lat. „Emancipatio”) romiešiem nozīmēja atbrīvošanās no tēva varas, tadējādi vispārēja nozīmē ir atbrīvošana no atkarības un ierobežojumiem.
Feminismam ir sēna vēsture, un droši vien to var izsekot no 15. gadsimta, savukārt sieviešu pretošanās apspiešanai protams varētu uzskatīt par feminisma prekšteci, jo tā bija pilnībā noformulēta ideoloģija un prakse.
Pastavēja daudzas feminisma aktivitātes izpausmes, kam sekoja relatīva klusuma periodi.
Feminisma „ Pirmo vilni” bieži uzskata par 18.-19. gadsimta sākuma paradību. Te paradījas cīņa par tiesisko vienlīdzību, par to sākumu var nosaukt frānču sieviešu kustību, kas bija neapmierinātas ar īpašu dekrētu, kas aizliedza sievietem piedalīties mītiņos, sanāksmēs, demonstrācijās, apmēklet publiskas vietas un vispār veidot savas grupas. Tomēr, tas dekrēts atrodijas pretrunā ar Lielas Franču revolūcijas principiem, kas tika apstiprināti revolūcijas pamatdokumentā: „ Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā”. Savukārt pirmais feminisma dokuments „ Sievietes un pilsones tiesību deklarācija” tika publicēts 1791. gadā, un to autore bija Olimpija de Guža. …