Kā zināms, saziņā ar apkārtējiem cilvēkiem, cilvēks var iemācīties daudz ko no apkārtējiem, pilnveidot sevi, tāpat arī apkārtējie var kaut ko aizgūt vai uzzināt par otru cilvēku. Bieži vien sabiedrībā vārds „saskarsme” un vārds „saziņa” tiek lietoti vienā un tajā pašā nozīmē, būtiski ir piezīmēt, ka tā tomēr nav.
Viena no galvenajām problēmām ir – kā atšķirt un nejaukt vārdus „saskarsme” un vārdu „saziņa”.
Cilvēkam jau no dabas ir dotas saskarsmes spējas. Normālam un pilnvērtīgam cilvēkam saskarsme ir vienkārši nepieciešama. Būtībā saskarsmi var uztvert kā vienu no būtiskākajām un nepieciešamākajām cilvēces garīgās kultūras sastāvdaļām mūsdienās, kad visapkārt pasaulē valda demokrātija, saskarsmes spējas ir vēl jo būtiskākas, jo, arī tās pašas globalizācijas ietekmē, cilvēku un dažādu kultūru savstarpējās attiecības un kļūst arvien daudzveidīgākas. Ne velti Maslova vajadzību piramīdā atspoguļotā vajadzība pēc piederības un mīlestības, vajadzība pēc pašcieņas un vajadzība pēc pašīstenošanās, lieliski parāda, ka saskarsme ir būtisks un cilvēkam nepieciešams process (bez saskarsmes dotās vajadzības netiks apmierinātas).1…
