Fausts ir liels, dižens, īsts varonis. Vienīgi tas Mefistofelis, tas nejaukais Mefistofelis visu samaitā! Valdnieks ir labs, tikai tie galminieki neļauj tautai elpot. Partijas ģenerālsekretārs ir labs, tikai tā nomenklatūra viņam apkārt traucē iemiesot saulainos partijas ideālus. Komunisms kā ideja ir labs, tikai tā realizētāji to sacūkojuši. Diez vai Gēte, radīdams Mefistofeli kā Fausta alter ego, kā Fausta ēnu, bija paredzējis šī tēla pārsteidzošo emancipēšanos lasītāja (skatītāja, klausītāja) uztverē. Patīkama iespēja iznest ļaunumu ārpus sevis..
Fausta tēls ir Eiropas esence. Izprast Gētes varoņa sociālpsiholoģisko ģenēzi un tā ietekmes inerci līdz mūsdienām, nozīmē izprast 20. gs. Eiropas lielāko drāmu un traģiskākos nomaldus, kas savās konsekvencēs izpaudās kā divi totalitāri režīmi. Fausta tēlā izpaužas Eiropas ambivalentā daba. Garīgums un Svētā inkvizīcija. Brīvības idejas un koloniālisms. Demokrātija un imperiālisms. Cilvēktiesības un holokausts. …
